Viņš arī uzskata, ka ir jādomā par mežu īpašnieku atbildības palielināšanu par mežu stāvokli, jo meži nav retināti gadiem un koku blīvums uz kvadrātmetru ir liels. Tie ir ļoti vārgi un izstīdzējuši, tāpēc lūst un nespēj turēt pat savus vainagus, stāstīja Latvenergo vadītājs.
Mežu retināšanu un ilgtermiņa kabeļu ieguldīšanas programmu viņš atzina par diviem galvenajiem ilgtermiņa pasākumiem, vienlaikus norādot, ka "no laika apstākļu kaprīzēm ideāli pasargāti nebūsim nevienā gadījumā".
Pēc Žīgura vārdiem, turpmāk kabeļu izbūve tiks veikta vairāk pārdomāti un ar ilgtermiņa skatījumu. "Kaut arī tā būtu uz 20 vai vairāk gadiem, tomēr soli pa solim tajā virzienā ir jākustas."
Viņš teica, ka šāda programma var tikt realizēta vairāku desmitu gadu garumā un arī pirmie rezultāti būs jūtami nevis uzreiz, bet pēc desmit gadiem. Proti, tad postījumi līdzīgās situācijās kā gada sākumā būs mazāki. "Cerēt, ka gada vai divu gadu laikā visas gaisvadu līnijas tiks saliktas zemē, nevar," uzskata Žīgurs.
Šādas programmas izmaksas būšot ļoti lielas - ne mazākas kā miljards latu.
"Mums jāstrādā nākamajām paaudzēm," piebilda Latvenergo vadītājs.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) informēja, ka kabeļu izbūves programmu Latvenergo bija izstrādājis jau 2006.gadā, tomēr akcionāri to noraidīja, ņemot vērā lielās investīcijas un to ietekmi uz tarifu. Tagad uzņēmumam uzdots programmu atjaunot. Akcionārs jeb valsts vēlas, lai izmaksas būtu adekvātas un proporcija starp energopiegādes drošību un tarifu būtu tāda, ko iedzīvotāji un uzņēmumi spēj samaksāt.
"Šī krīze parādīja, ka strausa politika diez vai ir pati pareizākā, proti, ilgtermiņa šādai programmai - skaidrai, saprotamai - ir jābūt," vērtēja ministrs. Viņaprāt, programmai jāatspoguļo katru gadu zemē izbūvējamo kabeļu apjoms, lai nākamajām paaudzēm var nodrošināt drošu energoapgādi, "protams, gan saprātīgā veidā tērējot līdzekļus, gan plānojot laika termiņu".
Šodien akcionāru sapulcē uzņēmumam uzdots līdz 25.februārim izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu gadu mijā elektroapgādē radušos problēmu atkārtošanos. Tālāk šie priekšlikumi tiks apspriesti atbilstoši kompetencei.
Priekšlikumi skars komunikāciju ar sabiedrību, pašvaldībām un citām institūcijām, nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, kas atvieglotu šādu jautājumu risināšanu, kā arī sadarbību ar mežu īpašniekiem, meža izstrādātājiem, Valsts meža dienestu (VMD). Kampars uzskata, ka nepieciešami priekšlikumi, lai uzlabotu sadarbību un būtu iespējama operatīva rīcība mežu jomā, zinot, ka Latvijā liels daudzums līniju ir gaisvadu veidā.
Latvenergo arī uzdots izstrādāt rīcības plānu un investīciju plānu nākotnē, lai līnijas būtu drošākas un elektroenerģija tiktu piegādāta neatkarīgi no laika apstākļiem augstākā drošībās līmenī.
Ministrs prognozēja, ka būs "karstas debates" par trašu platumu, kā arī energokompānijas investīciju grafiku, jo, vērtējot no Latvenergo drošības aspekta, ir vēlme, lai investīcijas būtu ātrākas, bet tas atsauktos uz tarifu un "sabiedrība būtu ne pārāk saprotoša". Ja parlaments būs gatavs atbalstīt aizsargjoslas palielināšanu, visticamāk, šāds priekšlikums tiks virzīts, teica Kampars.
"Zinot, ka Latvijā tikai vidējā spriegumā ir 30 000 kilometru un katrs metrs pa labi vai pa kreisi no šādām līnijām ir daudzi simti kvadrātkilometru meža, un zinot to, ka VMD ļoti uzmanīgi raugās uz mūsu meža atjaunošanas iespējām, tad šīs ir objektīvas debates, jo viena puse rūpējas par drošību, otra - par savu īpašumu pārvaldību, trešā - par Latvijas meža izaugsmes un attīstības iespējām. Tā, manuprāt, ir normāla sadarbība, kurā atbilstoši situācijai jārod kopīgs risinājums," vērtēja ministrs.
Vaicāts par mobilo sakaru operatoru pienākumu paplašināšanu, par ko iepriekš izteicās Kampars un par ko operatori izteicās skeptiski, viņš atzina, ka neizslēdz: normatīvajos aktos varētu būt stingrākas prasības pret mobilo telefonu operatoriem par elektroenerģijas piegādes nodrošināšanu bāzes stacijām arī krīzes apstākļos, taču par to vēl tiks runāts ar pašiem uzņēmumiem.
Kā teica Kampars, sakaru problēma ir viena no nopietnākajām identificētajām problēmām, turklāt tā var rasties arī plūdu vai vētras gadījumā. "Tas, ka cilvēki nespēj modernajā laikmetā sazināties un iegūt informāciju, ir ļoti nopietna lieta. Nevaram [to] atstāt bez uzmanības," teica ministrs. Viņš informēja, ka Latvenergo izteikts lūgums izanalizēt ideju par torņu nodrošināšanu ar pastāvīgu elektropiegādi un vērtēt alternatīvus risinājumus.
Kā ziņots, pērn ap Ziemassvētkiem valstī radās elektroapgādes problēmas, kas laika apstākļu dēļ saasinājās Jaungada svētku laikā. Latvenergo publicētā informācija liecina, ka vissliktākā situācija bija ap gadu miju, kad elektroenerģijas piegāde bija traucēta vairāk nekā 65 000 energokompānijas klientu. Elektroapgādes atjaunošana ilga līdz janvāra vidum.
Saistībā ar šo krīzi Latvenergo un citas atbildīgās institūcijas izstrādā priekšlikumus, kā līdzīgu dabas stihiju gadījumos samazināt iespējamos postījumus.