Latviešu tūristes: esam gandarītas, ka laikus pametām Japānu

Viņa stāsta, ka ceļotājas  ielidojušas Tokijā 10.martā un pametušas valsti 13.martā no Osakas lidostas. “Zemestrīce un tam sekojošais cunami satricināja Japānu mūsu ielidošanas dienā. Pirmo grūdienu, kas bija apmēram 7 balles pēc Rihtera skalas stiprs, sajutām viesnīcā. Mūs ļoti, ļoti spēcīgi kratīja, bija sajūta, ka atrodamies kādā konservu kārbā, kuru kāds spēcīgi krata. Pa viesnīcas logu redzējām, ka ielas pretējā pusē esošā ēka kustas kādu divu līdz piecu metru amplitūdā,” atceras M. Celmiņa. Tokijā cilvēki esot bijuši gatavi zemestrīcei. Cunami pilsētu neskāra. “Pilsētā celtās ēkas ir piemērotas zemestrīcēm. Vēlāk, izejot ielās, nekādus redzamus postījumus nemanījām. Netālajā finanšu centrā ielās pulcējās banku un biroju darbinieki. Tikai vakarā bija liels satiksmes sastrēgums Tokijā, ko izraisīja metro darbības traucējumi. Tokijas lidosta un metro atjaunoja darbību svētdien,” stāsta ceļotāja. Latviešu tūristes par notiekošo meklēja informāciju internetā, jo vietējie televīzijas kanāli ziņoja tikai japāniski. “Kad uzsprāga pirmais atomreaktors, lūdzām instrukcijas, ko darīt, Latvijas vēstniecībai Japānā, taču arī tur mums neko īsti nevarēja pateikt. Mēs ievācām informāciju, zvanot un lidostām un vilcienu stacijām par iespēju ātrāk pamest Japānu,” tā M. Celmiņa.Pašā Tokijā atomreaktoru sprādzienu sekas nevarēja just. Taču ceļotājas nolēma braukt prom no Japānas. “Mēs nevēlējāmies riskēt un paļauties uz Japānas valdības teikto, ka viss būs kārtībā. No pilsētas, kurā sprāga atomreaktori, evakuēja cilvēkus, vēlāk to darīja arī  no 20 kilometru tuvējās apkārtnes,”  sacīja M.Celmiņa.Svētdienas rītā tūristes ieradās Tokijas dzelzceļa stacijā un ar ātrvilcienu triju stundu laikā aizbrauca līdz Osakai, no kurienes ar lidmašīnu tālāk devās uz Korejas galvaspilsētu Seulu, tad uz Stambulu Turcijā un no turienes pirmdien atgriezās mājās, Latvijā. Ceļā uz mājām sievietes pavadīja 28 stundas. “Kopumā esam gandarītas, ka īstajā laikā pametām Japānu, jo nebija prognozējams, cik ļoti šī izbraukšana varētu sarežģīties vēlāk, jo valstī radās problēmas ar elektroapgādi, kas ietekmē lidostas un vilcienu satiksmi. Satikām arī 12 latviešu tūristus, diemžēl nezinām, kāds ir viņu tālākais liktenis,” stāsta M. Celmiņa.Japānā parastie mobilie telefoni, kas izmanto GSM tīklu, nedarbojas, jo tur jau sen ieviests 3G tīkls, kas pieejams vien jaunākajos un dārgākajos telefonos. Ar to M. Celmiņa izskaidro situāciju, ka ar daudziem Latvijas piederīgajiem Japānā šobrīd neizdodas sazināties. “Būtu svarīgi, ka Latvijas puse koordinētu ceļotāju atgriešanos mājās,” uzskata M. Celmiņa. Viņa atceras, ka lielāko satraukumu par notikušo izrādījuši tieši ārzemnieki. Tāpat M. Celmiņa atgādina, ka Japānas atmoelektrostacijām jau iepriekš bijušas “reputācijas problēmas”, un viņa uzskata, ka Japānas valdība nesniedz pietiekami daudz informācijas par apdraudējumu.