Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2011.gada 30.oktobrī plkst.3 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Privātās medicīnas klīnikas SIA Premium medical neiroloģe Santa Ašmane brīdina, ka pāreja uz vasaras laiku var pastiprināt miega traucējumus, kā arī radīt tos cilvēkiem ar veselīgu miegu.
Kā norāda S.Ašmane, cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam. Parasti tas notiekot ātri - atkarībā no organisma īpatnībām dažu dienu līdz divu nedēļu laikā, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ritms, varot radīt iekšēju trauksmi un stresu.
Vienlaikus viņa piebilst, ka pārejai uz vasaras laiku ir arī pozitīvs efekts, jo organisms pēc tumšā gada laika saņems vairāk gaismas un saules.
Eksperte uzsver, ka visvairāk laika pāreju izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni. Kamēr organisms pielāgojas jaunajam ritmam, cilvēkiem iespējami miega traucējumi, nogurums, depresīvs noskaņojums, sirds ritma svārstības, samazināta koncentrēšanās, apetītes zudums un gremošanas traucējumi.
"Katrs šādus simptomus neizjutīs, arī šo simptomu izpausmes pakāpe var būt dažāda, un parasti tie, organismam pielāgojoties, pazūd. Smagāku simptomu gadījumos tomēr ieteicams apmeklēt ārstu, lai noteiktu labāko veidu, kā tos pārvarēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kuru darbs saistīts ar transporta vadīšanu. Ieteicamas biežākas atpūtas pauzes," skaidro S.Ašmane.
Lai pēc iespējas mazāk izjustu laiku pāreju, neiroloģe iesaka nodoties sev tīkamām fiziskām nodarbēm, lietot nomierinošas tējas, izvairīties no miegazāļu dzeršanas, atturēties no lielām maltītēm vakaros, kā arī izvēlēties relaksējošas, antistresa procedūras, piemēram, masāžas.