Viņa norāda, ka ikviena tehnoloģija vispusīgi jānovērtē, bet drošības sistēmām jābūt pastāvīgi uzlabotām, ņemot vērā visus iespējamos riskus. Līdz ar to diskusijas par AES drošības jautājumiem notiks gan Eiropā, gan citur pasaulē. Pirmās diskusijas atbildīgo ministru līmenī Eiropas Savienības (ES) ietvaros notiks nākamnedēļ Briselē.
"Šie aspekti noteikti būs jāņem vērā, arī attīstot jaunus AES projektus, kas nozīmē - arī attīstot Visaginas projektu," norādīja L.Krapāne.
Notikumus Japānā piektdien tikšanās laikā pārrunājuši arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus. Tikšanās laikā V.Dombrovskis apliecinājis Latvijas valdības nemainīgo atbalstu Visaginas AES projektam, reizē atzīstot, ka Japānas notikumu rezultātā jānodrošina visiem reģiona projektiem visaugstākie drošības standarti.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) šonedēļ arī pauda viedokli, ka būtu ļoti neprātīgi patlaban ātri pieņemt kādu lēmumu par Visaginas AES projektu. Viņš pauda pārliecību, ka situācija Japānā noteikti ietekmēs kopējo atomenerģijas politiku, tomēr attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par Visaginu, viņaprāt, jāpagaida, jāredz, kas tieši ir noticis, kādi ir secinājumi.
A.Kampars piekrita, ka notikumi Japānā dod vairāk pamata zaļajiem, tostarp politikā, apšaubīt AES projektus. Tomēr ministrs norādīja, ka par to bažītos mazāk, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) līdz šim konceptuāli atbalstījusi lētu enerģiju, kas ir AES.
"Manuprāt, jāvērtē, kas noticis, kāda ir noplūde, kādi ir riski - vai tikai seismiskās zonās vai arī citās pasaules vietās," piebilda ekonomikas ministrs.
Jāatgādina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) intervijā Latvijas Radio atzinis, ka personīgi iebilst pret šādu staciju būvniecību Baltijā. Viņaprāt, ja var ieguldīt miljardu eiro AES būvniecībā kaimiņvalstī, varbūt labāk var to ieguldīt tepat Latvijā atjaunojamo energoresursu attīstībā.
"Līdz galam jāizprot, kas Japānā notika un vai jaunākās tehnoloģijas un inženieru risinājumi būtu līdzējuši šādā zemestrīces gadījumā. Pirms ir runa par atteikšanos no projekta, ir jāizsver rūpīgi visas iespējas. Domāju, ka Eiropā vajag rūpīgi visu izsvērt," šādu viedokli savukārt pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.
Viņš vienlaikus uzsvēra: šī ir situācija "Kas pirmais brauks, tas arī mals". Proti, patlaban reģionā dažādās stadijās ir trīs iespējami projekti - Baltkrievijā, Kaļiņingradā un Visaginā. Visticamāk, tiks realizēts tikai viens no šiem projektiem. Otrs netiktu būvēts, jo investori nevarētu atgūt naudu.
"Pēc Japānas kodolnegadījuma nav skaidrs, kā mainīsies iedzīvotāju viedoklis par kodolenerģijas drošību. Ja Eiropā vairāk sāksim par to uztraukties, neticu, ka Baltkrievijā vai Krievijā varu vispār interesē, ko iedzīvotāji domā," vērtēja K.Kariņš un piebilda - ja Baltijas valstis neīstenos savu projektu, kodoldrošības situācija Baltijas valstīs neuzlabosies, jo tad visdrīzāk AES taps vai nu Kaļiņingradā, vai Baltkrievijā.
Šādu scenāriju viņš vērtēja kā visnelabvēlīgāko gan no importa neatkarības, gan arī no vides drošības faktora viedokļa. "Ja gadījumā šādas vienošanās rezultātā tiešām tiks uzbūvēta šāda elektrostacija, tas nozīmētu mūsu valsts energoatkarības turpināšanu nākamos 30 vai pat 40 gadus," Baltkrievijas projektu vērtēja K.Kariņš.
Savukārt par Kaļiņingradas projektu, viņaprāt, runāšana ir liela, tomēr projekta īstenošanā ir grūtības, jo nav neviena augstsprieguma starpsavienojuma ar kaimiņvalstīm, ar Eiropu. Viņaprāt, runāšana par projektu ir aktīva, lai mazinātu Baltijas valstu apņēmību būvēt savu AES. Arī grūtības piesaistīt celtniekus un investoru Lietuvas projektam viņš saistīja ar aktīvo pretspiedienu no Krievijas puses.
Valdības pārstāvji par citiem projektiem reģionā patlaban izsakās atturīgāk. Kampars, vaicāts par Kaļiņingradas, kā arī Baltkrievijas projektu, teica, ka Latvija uzstās, lai uz Kaļiņingradas staciju tiktu attiecināti tādi paši noteikumi kā ES iekšpusē. "Nevar būt tā, ka viena sala ES pierobežā, kas ir teritoriāla vienība no Krievijas, būvē pēc pilnīgi citiem drošības noteikumiem. Tas nedrīkst notikt," uzskata ministrs.
Latvija arī sagaida, ka Krievija un Baltkrievija sniegs pilnu informāciju par Latvijas un Lietuvas tuvumā īstenojamo projektu attīstību, tehnoloģijām, kuras tiks izmantotas, drošības jautājumiem un šo projektu ietekmi uz vidi, norādīja V.Dombrovska pārstāve. Tikai pēc tam būšot iespējams sniegt vērtējumu šo pierobežas projektu iespaidam uz kaimiņvalstu civilo un vides drošību.
Jau ziņots, ka pēc zemestrīces un cunami viļņa Japānā tiek meklēti veidi, kā novērst katastrofālu radiācijas noplūdi Fukušimas AES. Situācija Japānā aktualizējusi diskusijas par atomenerģijas izmantošanu daudzviet pasaulē, šaubas izskanējušas arī Lietuvā, kur iecerēts Visaginas AES projekts un kurā plānojušas iesaistīties arī pārējās Baltijas valstis.
Savukārt Krievija un Baltkrievija šonedēļ parakstījušas vienošanos par AES būvniecību Baltkrievijā tuvu Lietuvas un Latvijas robežai. Paredzēts, ka Astravjecas AES atradīsies nepilnu 50 kilometru attālumā no Viļņas un aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas. Sagaidāms, ka tā sāks strādāt līdz 2018.gadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti izvērtē Baltkrievijas AES ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojumu.
Arī Igaunijā, neraugoties uz katastrofu Japānā, šonedēļ panākta vienošanās turpināt koalīcijas sarunas par pētījumu veikšanu, vai Igaunijā ir ekonomiski izdevīgi būvēt AES.