Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvo 18,5% ģimeņu ar mazgadīgiem bērniem

ja salīdzina izpratni par nabadzību, piemēram, Latvijas minimālā alga pret Lielbritānijas minimālo algu, tad mūsu stāvoklis ir daudz smagāks

Tautas partijas MURGOJUMS

un morāle te ir tāda: LĀĀĀBI DZĪVOJAM LABI DZĪVOJAM LABI LABI LABI LABI DZĪVOJAM...

divaina analize raxtaa: ieverojot, ka mums ir augstakais caurmera raditajs eiropa:)) ta ka devitais raditajs grupai laikam pat javerte ka labs?

Latvijas statisktikai nevar ticēt! Kapēc? tāpēc ka statistiķi nemaz nezin kādi ir kopējie aktīvi šiem tipa mazturīgajiem! Paskaidrošu : paskatieties, kas viņiem pieder! minu ka daži tiešām ir mazturīgi, bet pārējie tie kas nekad nav maksājuši nodokļus! Lamāties gribas! paši zinat par ko!!!

Kas ir nabadzības slieksnis? Kas ir mazgadīgs bērns? Kad veikts pētījums? Kas to veicis?

Savulaik lasīju, ka pēckara laikā, kad tauta bija nabadzīga, Zviedrijas skolās ieviesa brīvpusdienas, lai bērniem nodrošinātu vismaz vienu siltu ēdienreizi dienā. Kā lai iesaka šādu pasākumu Latvijas valdībai? Vai kādam ir kaut kāda nojausma, kāds veselības stāvoklis būs šiem bērniem nākotnē un cik izmaksās veselības aprūpe tad? Bērni aug ātri. Kad pārcēlāmies no Latvijas uz Zviedriju, mans toreiz 13 g.v. dēls 9 mēnešos izauga 20 cm - nonācis labā maizē. Šķita - viņš auga acīmredzot, vecmāmiņa viņu ieraugot pēc tiem 9 mēnešiem apstulba. Tas mani rosina domāt - cik daudz latviešu bērnu ir problēmas ar veselību nepietiekama uztura dēļ.

Izskatās jau labi un pārdomāti, bet kurš Jums ļaus realizēt šādu sociāldemokrātisku modeli, ja pat Latvijas zociķi ir tālu no tādām domām.

10 priekšlikumi bērna un ģimenes sociālo garantiju sistēmas sakārtošanai Aktuālākie neatrisinātie jautājumi ģimenes un bērnu sociālo garantiju sistēmā ir: 1. Maternitātes pabalsts jāizmaksā arī mātēm, kuras ir citu sociāli apdrošinātu personu apgādībā; 2. Apgādnieka zaudējuma pensijas jāatvasina no apgādnieka algas; 3. Jāievieš apgādnieka darbspēju zaudējuma pensijas (personām ar invaliditāti par apgādībā esošiem bērniem); 4. Mācību līdzekļi jānodrošina bez maksas (valsts iepirkums); 5. Jāpaaugstina ģimenes valsts pabalsts, īpaši par otro, trešo un nākamajiem bērniem ģimenē; 6. Ievērojami jāpaaugstina ienākuma nodokļa atvieglojumi (neapliekamais minimums) par apgādībā esošajiem bērniem; 7.Ienākuma nodokļa attaisnotie izdevumi par izglītību jātuvina reālajiem izdevumiem; 8. Uzturlīdzekļu apjoms audžuģimenēs un aizbildnībā esošajiem bērniem ir jāsamēro ar nepieciešamajiem izdevumiem. 9. Ģimenēm, kuras dzīvo denacionalizētajās mājās jānodrošina iespēja privatizēt brīvās zemes dzīvojamo māju būvei; 10. Nekustamā īpašuma nodoklis jāsabalansē ar iedzīvotāju ienākumiem.

Vienīgā atšķirība ir nabadzības kritēriji, kas Luksemburgā un Beļģijā ir nedaudz citādi, nekā Latvijā.

fakts no sociālās likumdošanas LR - ja personai ir parādsaistības, viņu par trūcīgu nevar atzīt... tātad visi tie, kas ir iekūlušies kredītos, nav nabadzīgi.... FORŠI...

un cik % no ģimenēm ar bērniem dzīvio zem iztikas minimuma?

tas tik ir uz sliekšņa bet cik jau ir aiz taa???

priecē ka mūsu rādītāji labāki kā Luksemburgā un Lielbritānijā un arī kaimiņiem mēs liekam:DDDDD..baidos tik ka pie mums taas gjimenes, kas skaitaas turiigaas (t.i. dziivo no algals liidz algai) patiesiibaa atrodas zem vinju nabadziibas sliekshnja..

pareizaak buutu teikt, ka tikai kadi 10% vispaar dziivot, parejie eksistee