Latvijas pārstāvji kandidē uz 100 jaunām vakancēm ES diplomātiskajā dienestā

ĀM pauž, ka pirmajā amatu sadales kārtā Latvija nevienu amatu neieguva. Tomēr, pēc ģeogrāfiskā principa skatoties, Baltijas valstis ir pārstāvētas, jo amatu ieguva Lietuvas diplomāts. ĀM piebilst, ka konkurence bijusi ļoti spēcīga, tāpēc, ņemot vērā arī pretendentu lielo skaitu, amatu neiegūšana ir saprotama.Kā teica ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis, uz 32 ES vēstnieku amatiem pretendējuši 1080 kandidāti.Kā ziņots, iepriekšējā amatu sadalē kopumā no Austrumeiropas amatus ieguva tikai divi diplomāti, pārējos amatus sadalījušas lielvalstis. Tomēr Austrumeiropas neapmierinātību palielina fakts, ka tās pārstāvjiem atvēl dienesta vietas tikai neprestižās valstīs. Viens Lietuvas diplomāts ieguva vēstnieka amatu Afganistānā, bet Bulgārijas pārstāvis - vēstnieka amatu Gruzijā."Nav pieņemami, ka jaunajām dalībvalstīm, kuras dažus gadus bijušas šīs ģimenes locekļi, ir tik maz - viens vai divi - pārstāvji vairāk nekā simts pārstāvniecību birojos," norādījis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis."Iecelšanai jānotiek, pamatojoties uz nopelniem," piebilda Sikorskis. "Mums jaunajās dalībvalstīs ir cilvēki, kuri zina bijušās PSRS valodas, mēs esam tur eksperti. Es tikai ceru, ka valodu zināšana būs svarīgāka nekā citi ezotēriski apsvērumi.""Kāpēc tā?" retoriski vaicājis arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, "Nezinu. Vai vecās dalībvalstis diplomātijā ir gudrākas? Nezinu. Nedomāju. Domāju, ka noteikumi izstrādāti tā, lai dažiem cilvēkiem būtu priekšrocības.""Situācijā, kurā jums ir divi cilvēki no Austrumeiropas, kur ir 100 miljoni cilvēku (..), un septiņi cilvēki no Beļģijas, kur ir desmit miljoni, nav ticama veida kā cilvēkus pārliecināt, ka ES ārpolitikas institūcija ir viņu interesēs," atzina Igaunijas prezidents.Arī Slovēnijas ārlietu ministrs Samuels Zbogars izteicās, ka centīsies panākt, "lai jaunajā dienestā būtu arī mūsu kandidāti. Tas ir vienīgais veids, kā mēs izjutīsim īpašumtiesības uz jauno dienestu."