Latvijas Pasts vēlas celt iekšzemes pasta paku tarifus

Latvija nepastāv izolācijā, visu regulē tirgus. Paku sūtījumos starpcitu ir daudz pakalpojumu sniedzēju, klients var izvēlēties arī privātos piegādātājus. Ja Igaunijā un Lietuvā šie paši sūtījumi ir gandrži 2X dārgāki kā LP šobrīd piedāvātie tarifi tad acīmredzo ir pamats cenu tuvināšanai tirgus līmenim Baltijā. Piekrītu ka LP ir daudz jāstrādā pie kvalitātes uzlabojumiem, bet vismaz pēdējo gadu ir redzamas pozitīvas tendences kautvai finansiālajā sniegumā, kur 207 un 2008 gadā zaudējumi bija ap 5MLVL, tad šobrīd pasts faktiski pelana tikpat cik tērē.

jā, jā, tikai pacelt tarifus, pacelt nodokļus, samazināt un nogriezt algas un tā tālāk... to mēs protam izcili man tikai rodas jautājums, kā no Francijas var atnākt vēstule uz Latviju par 0.60 EUR (0.42 Ls), bet mums Latvijas iekšienē nosūtīt to pašu vēstuli maksā minimums 0.38 Ls? Un nemaz nerunāsim par Francijas un Latvijas pastnieku algām...

Liekas, ka Latvijas pasts ir izlēmis vispār atbrīvoties no iekšzemes sūtījumiem, jo jau šobrīd nelielas paciņas nosūtīšana Latvijas robežās maksā dārgāk kā šīs paciņas saturs. Grāmatu kā dāvanu aizsūtīt vispār vairs nav iespējams. Kas notiks pēc tarifu celšanas?

Man kauns, ka mums ir tik atpalicis, zemas apklpošanas institūts- "Latvijas Pasts"! Tieši mūsu patnieki iemanās iebāzt sūtījumus nepareiziem adresātiem, zaudē sūtījumus. Šobrīd Nometņue iela 47 kāpņutelpā mētājas sūtījums, kurš bija paredzēts Mazai Nometņu iela 47 ! Absurds ir tas, ka Vācijā pasts var par 50 Euro (Ls35) atbraukt pakaļ un nogādāt adresātam 4 vieglās automašīnas riepas ar dieskiem 700km lielā attālumā. Cik maksā no Rīgas riepas aizsūtīt uz Liepāju??? Vai Latvijā var izsekot sūtījumu ģeogrāfiju- NĒ ! Mēs esam ATPALIKUŠI, kuri nekaunās prasīt papildus naudu no mums ...

Bet varbūt to bordeli slēgt vispār? Jau visiem noriebusies ārzemju vēstuļu ķidāšana. Uzticēt šo servisu privātajiem, piem. kādam no lielajiem DUS tīkliem, kam degvielas stacijas visur.

Man jau šķiet, ka Latvijas Pasta pakalpojumi ir dārgāki nekā piemēram, Francijā un vēl citās valstīs. Tāpat, ja salīdzina laiku, kādā sūtījumi tiek piegādāti, tad LP visu dara krietni ilgāk... Droši vien, ka tarifi nebūs sliktas vadības glābiņš, vai arī tas līdzēs tikai ļoti īsu laiku.

Varbūt labāk ieviest vieglākus iepakojumus? Es no Anglijas saņemu pakas, kuras ir iepakotas polietilēna plēvē, nevis kartona kastēs. Un no Anglijas sūtīt paku uz Latviju ir tikai nedaudz dārgāk nekā sūtīt Latvijā.

Kā Pasts var izskaidrot situāciju, kad pakas (0.3kg) sūtījums no Anglijas maksā +/- 1Ls, savukārt tās pašas pakas sūtījums no Rīgas līdz Jelgavai caur Latvijas Pastu izmaksā 1,5Ls???

Ļoti argumentēts komentārs. Varbūt labāk neraksti, ja nav ko teikt.

Pasts ar plāksteriem cenšas lāpīt laivā caurumus, turklāt ņemot nevieksmīgu lapu no valdības. Arī valdība robu budžetā centās lāpīt paaugstinot nodokļus, tik efekts pretējais, samazinās maksātie nodokļi... Daudzi, īpaši laukos, pasūta par pastu, bet pārdomās, ja tik ļoti tiks sadārdzināta piegāde/prece. pastam ir jāmeklē veidi, kā esošos pakalpojumus padarīt pievilcīgākus un jāmeklē jauni pakalpojumi, jo skaidrs ka tradicionāls pasts, vēstules, rēķini u.t.t. tikai ies mazumā.

Taifi jāceļ. Viennozīmīgi.

2008. gadā Šlesers teica, ka aizies no politikas, ja „Latvijas Pasts” pēc pāris gadiem nestrādās ar vairāku miljonu latu lielu pelņu. Pasta banka un Mono bija ministra A.Šlesera politiska izvēle un lēmums. Ja to vēlas atcelt, tam jānotiek tieši tāpat - politiski uzņemoties atbildību par tālāko attīstību. Tādēļ ministrijas vada politiķi, nevis ierēdņi vai uzņēmumu vadītāji. Jo vairāk tādēļ, ka lielākais cietējs situācijā ir nepārtrauktās vadību maiņās dzīvojošais pasts. Tā zaudējumi 2004. -2008.gadā bija 23 miljoni latu, 2009. gadā 3,6 miljoni, šogad būs vismaz 1,1 miljons. Daudzi otrā līmeņa vadītāju krēsli ir tukši, un nav iespējams nokomplektēt komandu, kas to vilktu ārā no A.Šlesera laikā izraktās finanšu bedres. Cik motivēti var būt darbinieki, redzot, ka viss mainās ik mēnesi un arvien nekas nav skaidrs? Izvēļu nav daudz. Pirmā - turpināt Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā sākto un nodot nodaļas "stratēģiskajam partnerim" Mono, kuram pasts rūp maz, bet ir sapnis izveidot lielāko mazumtirdzniecības veikalu tīklu Latvijā (vai, projektu neīstenojot, saņemt miljonu latu kā līgumsodu un tiešos izdevumus). Pasta biznesa plāna izstrādi konsultējušie auditori secinājuši, ka šis modelis pastam piecu gadu termiņā ir finansiāli neizdevīgāks par citiem un jau tagad rada zaudējumus. 2013.gadā pasta tirgus ir jāliberalizē. LP riskējot par savu naudu un ar savu pieredzi izaudzēt sev konkurentu. Otrā - atzīt, ka šobrīd tik liels nodaļu tīkls nav uzturams, un slēgt pašiem (šogad regulators atļāva 99 no gandrīz 600, nule atlaistā pasta valde rosināja samazināt skaitu līdz nepilniem 240). Trešais - daļu nodaļu paturēt pašiem, daļu nodot apsaimniekošanai partneriem , kas var būt mazie lauku veikali, benzīntanki, bibliotēkas, pašvaldības. Atlaistā valde piedāvāja 400 paturēt pašiem, 200 nodot franšīzē, un nākamajos divos gados savu nodaļu skaitu samazināt vēl par kopumā 100. Auditori no LP finanšu datiem bija modelējuši scenārijus, un secinājuši, ka pēdējais laikā līdz 2014.gadam rada apmēram 9 miljonu latu peļņu un pēdējos divus gadus pat neprasa valsts dotāciju preses piegādei laukos. Vairāki avoti citadiena.lv apliecināja, ka tās esamība pasta finanšu plūsmu šobrīd notur virs ūdens. Pēc LP valdes locekles Ditas Danosas teiktā, Mono scenārijā peļņa bija tikai dažus gadus. Tālāk tendence bija lejupslīdoša.