“Patlaban iespējas ir proporcionālas akadēmiskā personāla kapacitātei. Jaunajā augstskolu finansēšanas modelī ir noteikts – ja augstskola pārsniedz noteikto ārvalstu studentu īpatsvaru, tad var saņemt papildus finansējumu. Tāpēc nākotnē augstskolas tiekses pasniegt arī citās Eiropas Savienības valstu valodās. Arī studenti uzskata, ka jautājums par studijām citās valodās ir jāvirza uz priekšu, tā varēs piesaistīt ārzemu lektorus,” norāda I. Baltiņa. Viņa informē, ka pašlaik Studentu apvienība vāc informāciju no augstskolu studentu pašpārvaldēm, lai uzzinātu viedokli šajā jautājumā no visām augstskolām. “Ceram, ka drīzumā tas mums būs zināms un mēs sāksim rīkoties,” skaidro I. Baltiņa. Jau vēstījām, ka pašlaik ārvalstu studentu skaits, ieskaitot studentus, kuri ieradušies apmaiņas programmās uz vienu vai diviem semestriem, ir apmēram 2% no kopējā LU studentu skaita. Vislielākā ārvalstu studentu interese Latvijā tradicionāli ir par medicīnas studijām.Tomēr ārvalstu studentu skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, jo demogrāfijas dēļ samazinās pašmāju studējošo skaits, kā arī universitāte vēlas studijas padarīt starptautiskas, ļaujot studiju procesā satikties dažādu kultūru pārstāvjiem, uzskata M. Auziņš. Tomēr šī procesa attīstību traucē tas, ka pašlaik Latvijā svešvalodā iespējams realizēt studiju programmas tikai ārzemju studentiem.Līdzvērtīga problēma ir arī ar ārvalstu mācībspēku aicināšanu pastāvīgā darbā uz Latviju, jo vēl pirms darba sākšanas viņiem jāapliecina latviešu valodas prasme visaugstākajā līmenī, kas vērtējama kā absurda situācija. Savukārt Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis iesniedzis strukturālus priekšlikumus Augstskolu likumā, paredzot, ka ikvienā studiju programmā kursi būs jāīsteno angļu, vācu vai franču valodā.“Atbalstot priekšlikumu, sākot ar likumprojekta pieņemšanas brīdi ikvienā Latvijas augstskolā, ikvienā studijās vismaz 12 kredītpunkti bakalaura līmenī, vismaz 4 līdz 8 kredīpunkti maģistra līmenī, kā arī vismaz 12 kredītpunkti doktora studiju programmās jāīsteno Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās,” norāda K.Šadurskis.Deputāts prognozē, ka augstskolas izvēlēsies studiju kursus īstenot populārākajās ES valodās – angļu, vācu, franču vai spāņu, iespējams Latvijas kaimiņvalstu valodās.Jau šobrīd likums ļauj īstenot vienu piekto daļu no programmas apjoma ES valodās, taču K.Šadurska priekšlikumi minimālo svešvalodu lietojumu noteiktu kā pienākumu.
Latvijas Studentu apvienība apkopo viedokļus par studēšanu svešvalodās
Latvijas augstskolās mācīšana svešvalodās būs atkarīga no akadēmiskā personāla, norāda Latvijas Studentu apvienības starptautiskā virziena vadītāja Ieva Baltiņa, komentējot LU rektora Mārča Auziņa pausto, ka Latvijas LU vēlētos būtiski palielināt ārvalstu studentu skaitu, taču traucē valodas ierobežojumi, liedzot svešvalodā organizēt kopīgas nodarbības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.