Latvijas veselības aprūpes krievu rulete

Nu esam tās sagaidījuši — reforma ir noslēgusies ar pacientu jau tā plāno maciņu iztukšošanu. Līdz šim pacienta līdzmaksājums bija 40%, ar 2009.gada 1.martu šie maksājumi pieaugs vēl 2—3 reizes, onkoloģiskajiem slimniekiem pat piecas reizes. Samazināsies pieejamība pakalpojumiem visos līmeņos. Latvijā finansējums veselības aprūpei ir tikai 2,8% no IKP, citās Eiropas valstīs vidēji tas ir 6—8% no IKP. Būtu godīgi atzīt, ka ar 2009.gada 1.martu Latvijā būs maksas medicīna.Sekām, ne cēloņiem Ja atmetam emocijas par katastrofālo finansējuma samazinājumu par aptuveni 20% jeb 100 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, paliek jautājums par pilnīgu nespēju pārredzēt kopējo spēles laukumu valdības līmenī. Jebkurā valstī, kur budžeta plānošana notiek uz ekonomiski efektīvas stratēģijas pamatiem, ir zināms, ka vesels cilvēks ir ekonomiski ļoti izdevīgs. Viņš ne tikai neprasa naudu izmeklējumiem un ārstēšanai, bet pats dod ieguldījumu ražošanā un nodokļu iemaksai budžetā. Tādēļ arī ASV jaunais prezidents Baraks Obama Davosas finanšu forumā uzsvēra divas galvenās budžeta ieguldījumu sfēras: infrastruktūra un veselības aprūpe. Latvijas stratēģiskā plānošana (ja tāda vispār ir) ir diametrāli pretēja. Ir starptautiski atzīti pētījumi, kas pierāda, ka iedzīvotāju veselība tikai 11% saistīta ar veselības aprūpes dienestu. 43% iedzīvotāju veselību nodrošina dzīvesveids, 46% ir saistīti ar bioloģiskiem, psiholoģiskiem, sociāliem un vides faktoriem. Ko mēs redzam reālajā valsts budžeta izlietojumā saistībā ar veselības nodrošināšanu? Latvijā 90% tiek izlietots seku, nevis cēloņu novēršanai. Veselība mūsu valstī tiek novērtēta tikai tad, kad liek manīt tās trūkums. VM darbības pamatmērķim jābūt riska faktoru novēršanai, līdz ar to samazinot saslimšanas biežumu un pagarinot mūža ilgumu. Tieši analizējot riska faktorus, var paredzēt saslimstību un plānot budžetu. Kā budžeta izlietojumu plāno VM Latvijā? Saeimas Veselības apakškomisijas sēdē veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) skaidri pateica: "Situācija tiek modelēta prāta vētras apstākļos, un aprēķini nav iespējami." Janvāra sākumā Eglītis arī televīzijā atklāti atzina, ka pašreizējā VM darbība ir balstīta uz intuīciju. Visticamāk, tas arī ir iemesls veselības aprūpes rādītājiem, ko ministrs pauda šajā pārraidē — pērn trīs reizes pieaudzis kardioloģisko pacientu skaits, kuriem pienākas no valsts budžeta kompensējamie medikamenti, un 2008.gada kompensējamajiem medikamentiem plānotās naudas izlietojums pārsniegts par 12 miljoniem. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) veselības ministra darbu nosauc par drosmīgu un piedāvātās reformas par nozīmīgām, ko vajadzēja iesākt jau sen. Diemžēl vienīgais ministra piedāvājums ir pacienta iemaksu pieaugums, mājas aprūpes ieviešana un divpadsmit slimnīcu slēgšana. VM veiktā "reorganizācija" kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā pasliktinās ārstēšanas iespēju vairāk nekā 420 000 Latvijas iedzīvotāju. Uz pētījumiem balstīti aprēķini liecina, ka vislētākā daļa veselības aprūpē ir profilakse un ambulatorā aprūpe. "Reorganizācija" ir pretrunā arī šai aksiomai — vienlaikus ar līdz pat piecām reizēm palielināto pacienta iemaksu ir ierobežota pieeja ambulatorajiem izmeklējumiem un speciālistiem. Piemēram, šodien kvota elektrokardiogrammas izmeklējumiem ir pieci izmeklējumi, bet jūs esat sestais slimnieks, un tādēļ jums tas ir maksas pakalpojums. Ķirurgs drīkst pieņemt 10 slimniekus un viņi maksā piecus latus par vizīti, bet jums nav paveicies, jo rindā esat 11. — jums jāmaksā 15 latu. Kā krievu ruletē — kā paveiksies!Par visu jāmaksā Latvijas Republikas Satversme gan nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un veselība pieder pie cilvēka pamattiesībām. Šodien valsts negarantē pat elementāru ambulatoro palīdzību. Jautājums paliek atklāts — kādēļ maksāt nodokļus, ja par visu jāmaksā pašam? Ja runājam par pacienta līdzmaksājumu slimnīcā 12 latu par dienu un 30 latu par operāciju, ir divas problēmas. Pirmkārt — slimnieki neies uz slimnīcu, bet nodarbosies ar pašārstēšanos, līdz ar to apdraudot ne tikai veselību, bet arī savu dzīvību. Otrkārt — slimnīcas nebūs noslogotas un, saņemot samaksu par reāli padarīto darbu, nonāks bankrota situācijā. Vienlaikus algu fonda samazinājums par 15% var radīt situāciju, ka veselības aprūpi valsts nodrošina vidējā medicīniskā personāla līmenī un ārstu pakalpojumi ir par maksu. To varētu uztvert kā joku, ja tas nebūtu tik nopietni. Ne uz vienu no iepriekš minētajiem jautājumiem Saeimas Veselības apakškomisijas sēdēs neesam saņēmuši atbildes ne no veselības ministra, ne no ministrijas ierēdņiem. Jāatzīst, ka arī pašreizējā rosīšanās ar tā saukto individuālo slimnieku mājas aprūpi ir balstīta uz intuīciju, jo jebkuram cilvēkam ar elementārām zināšanām ekonomikā ir skaidrs, ka centralizēts pakalpojums vienmēr ir lētāks. Varbūt Rīgas iedzīvotājiem šāda mājas aprūpe ar Rīgas domes atbalstu pat būtu iespējama, taču lauku rajonos, kur lielākā daļa ceļu ir neizbraucami, šo pakalpojumu padarītu par ekskluzīvi pieejamu vien dažiem izredzētajiem. Grūti arī iedomāties kritērijus, kas noteiks to, kuram tiks sniegta palīdzība un kuram ne un cik ilgi. Lai sniegtu palīdzību veselības aprūpes iestādē, Ministru kabineta noteikumi nosaka rindu prasību, kas ir obligātas. Pēc VM piedāvājuma mājas aprūpei visu šo procedūru veikšanai (intravenozās sistēmas, injekcijas, pārsiešanas u.c.) nekādas prasības vairs netiek paredzētas, visu var veikt jebkādos apstākļos. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, rodas priekšstats, ka visas izmaiņas tiešām veiktas bez jebkādiem finanšu aprēķiniem un nevienam VM nav pat priekšstata, ar ko visi pārkārtojumi beigsies. Jājautā — kur Veselības ministrijai ņemt savu Centi Ūbeli? Efektologs būtu svarīgāks par visiem padomniekiem.