Latvijas vēstnieks Kanādā: Ierēdņu vizīte čempionāta laikā rīkota apzināti

Viņš norāda, ka par konkrētām amatpersonām, kurām braukt uz Kanādu, bija jāizlemj ministrijai.Ministrijas pārstāvju vizīte hokeja čempionāta laikā ir rīkota ar nodomu, saka vēstnieks. «Tā uzmanība attiecībā uz Latviju šajā laikā bija īpaša, hokeja čempionāts mobilizēja arī Kanādas latviešus, kas palīdzēja noorganizēt šīs tikšanās,» teic M.Krams, atzīstot, ka, atskatoties uz čempionāta norisi, vizīti varēja rīkot arī nedēļu pēc čempionāta, jo latvieši atstājuši patiešām labu un paliekošu iespaidu. «Tieši čempionāta laikā ir iespējams satikt daudzas personas vienuviet un arī es pats šajā laikā atrados Halifaksā,» norāda vēstnieks.Jau ziņots, ka laikā, kad Kanādā norisinājās šā gada pasaules čempionāts hokejā, nepieciešamība doties komandējumā uz šo valsti, turklāt tieši uz Halifaksu, bija radusies Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu departamenta vadītājai Guntai Arājai un valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) padomniekam Oskaram Balodim, kurš savulaik tādā pašā amatā deva padomus toreizējam premjeram Aigaram Kalvītim (TP). IZM pārstāvji noliedz, ka devušies komandējumā, lai skatītos hokeju, bet veicinātu Latvijas un Kanādas sadarbību izglītības jomā, tomēr apstiprina — apmeklētas arī spēles. Vēstnieks atklāja, ka konkrētas personas, kuras komandēt uz Halifaksu, bija ministrijas lēmums un kompetence. «Man bija svarīgi, lai tur neatbrauc kāds, kurš neko nesaprot no tām lietām. Man bija svarīgi, lai tur būtu līdzvērtīga pārstāvniecība,» norāda M.Krams. Tiesa, uz jautājumu, vai, viņaprāt, janvāra beigās ministrijā darbu sākušais valsts sekretāra padomnieks Oskars Balodis ir tā kompetentā persona, kuru viņš vēlējās redzēt, vēstnieks atteicās atbildēt, atkārtojot, ka tā ir ministrijas kompetence. Vēstnieks atgādina, ka IZM atbild arī par sporta jautājumiem, turklāt dažas tikšanās ir bijušas par biznesa jautājumiem, kam ar sportu nebija nekāda sakara. «Vai tāpēc vien, ka paralēli notiek hokeja čempionāts, atteikties no šādas iespējas satikt personas, kuras citreiz nebūtu iespējams?» retoriski vaicā vēstnieks.Vēstnieks arī apliecina, ka citām ministrijām šāda veida komandējumi hokeja čempionāta laikā netika rīkoti. IZM komandētajiem ierēdņiem vēstniecības darbinieki nav nedz pirkuši biļetes uz hokeja čempionātu, nedz kā citādāk palīdzējuši saistībā ar pilsētā notiekošo hokeja čempionātu.Diena jau rakstīja, ka Kanādā bija mazāk hokeja fanu no Latvijas nekā iepriekšējos pasaules čempionātos, jo lielai daļai nebija pa kabatai lielie tēriņi, lai nokļūtu Kanādā. Abiem IZM darbiniekiem brauciena, kas noticis pēc kanādiešu ielūguma, finanšu jautājums nebija aktuāls, jo to apmaksāja IZM, un tikai hokeja spēļu biļetes nācies pirkt pašiem. O.Balodis norāda, ka IZM maksājusi apmēram 1400 latu par katru no braucējiem.G.Arāja norādīja, ka brauciens "noteikti bija lietderīgs", jo esot gūta Latvijai noderīga informācija par situāciju Kanādā dažādos izglītības līmeņos — augstākajā, speciālajā un profesionālajā izglītībā, apmeklētas dažādas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī universitātes.Sākotnēji uz Kanādu vēlējies braukt M.Gruškevics, bet rīkojumu par viņa komandējumu atteikusies parakstīt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Taču ministre var aizliegt doties komandējumā tikai valsts sekretāram, rīkojumus par pārējo IZM darbinieku komandējumiem paraksta M.Gruškevics. Viņš skaidro, ka T.Koķes noraidījumu uztvēris kā signālu, lai viņš būtu Latvijā, nevis kā iebildumus tam, ka komandējumā dodas citi IZM darbinieki.

Ar IZM darbinieku atskaites ziņojumu par gūto pieredzi Halifaksas mācību iestādēs var iepazīties šiet