Latviski iesaka teikt tvītošana, ne čivināšana vai vīterošana

Bet tvītot ir īsi un nav sarežģīti + Piekrītu zirgis teiktajam

Nav nekur teikts ka Twiter ir nezūdoša vērtība. Agrāk arī interneta lietošanu daudzi sauca par Netskeipošanu, jo tolaik bija ļoti populārs Netscape. Toreiz arī daudzi nevarēja iedomāties ka Netscape var nebūt unikāls!!! Tāpat ar Yahoo, kurš agrāk bija nr.1, un daudziem citiem. Tāda pati "unikalitāte" ir Twiterim. Pakārtot oficiālo valodu kāda brenda nosaukumam ir absolūts idiotisms!

Ziniet ko?Nevajag""pietasīt ""Latviešu valo,jo to var aizvietot ar vienu vārdu:PĻĀPA.

Manuprāt, sistēma "Internet" ir tehnofobijas piemērs. Praksē esmu sastapis vēl dažas līdzīgas konstrukcijas: vietrādis URL sistēma DNS uzņēmums Microsoft Dažreiz tas ir pamatoti, bet, ja IT tekstā visu laiku kabina klāt šādus determinatorus, tad rodas jautājums par redaktora piemērotību darbam ar IT tekstiem.

Palasiet dainas - tik skaista valoda, nekā lieka. Tvītošana - tik samocīts vārds. Vai tiešām nav ko darīt?

Čivināšana un vīterošana skan kā tautas dziesmas, silti un ierasti. Nekāda tvītošana nenotiks. Ar ko viņi īsti nodarbojas? Kādu labumu tas dod tautai? Kāpēc man jāpiemērojas citiem un jāatmet savs?

tviters - ir (pēc analoģijas ar močiem) kawasaki. Mēģinājumi apmainīties ar informāciju caur datoriem notika jau sen pirms interneta parādīšanās, tā tagadējā izpratnē. Astoņdesmito gadu vidū arī Latvijā jau bija lēni modemi, ar kuru palīdzību varēja nodot tekstus un ciparus, jo tas bija nepieciešams darbam. Un tā tas process aizgāja. Kas ir tviters - īpatnējs veids, kā citi lasa viena domas... Nekas īpašs. Publiskās "diskusijas" jebkurā soc. portālā ir tieši tas pats.

Ir iespējami gadījumi, kur "ņemot vērā" tiešām viens pats būs divdabja teiciens. Parasti gan šai vārdkopai vajag būt paplašinātai vismaz ar vienu vārdu ("ņemot vērā kaut ko"), jo būtībā "ņemt vērā" ir tā sauktais nepabeigtais darbības vārds - pabeigtā darbības vārda "ievērot" pārinieks.

Lieks "s" iespruka. Vajagot teikt - tīkls "Internet".

Tas par liekas bija tāda ironija, bet vispār šie te vārdiņi arī ir risināms jautājums, īpaši ņemot vērā "neatpaliekošos" redaktorus, kas, piemēram, ņemot vērā gluži labi spēj traktēt kā divdabja teicienu.

Savulaik līdzīgi izteicās daži, kam nepatika vārda "internets" ieviešana latviešu valodā. Vajagot teikt vienkārši "tīkls" vai, ja citādi nevarot, tīkls "Internets". Tas "Internets" neesot nekas unikāls.

Zinu arī tādu "sviestu" ka šur tur meklēšanu sauc par yahūšanu - - - - - - - - - - - - Par šito žetons! Tiešām - no kurienes ir pārliecība, ka šis tviters ir kaut kas tik unikāls, ka pastāvēs mūžam. Kas tur vispār īpašs, ar ko atšķiras no blogošanas - tas, ka var ierakstīt tikai pārsimts zīmes, vai ari tas, ka ir "SEKOTĀJI" - gandrīz kā sektā ... ??? Es SEKOJU!!! :) :) :) Kam - reizēm paviršai informācijai par kaut ko, nezin ko...

Arī oficiālos dokumentos (kaut vai tajos pašos ES dokumentu tulkojumos) lieto un var lietot gan "šķiet", gan "liekas". Arī oficiālā sfērā ne vienmēr ir darīšana tikai ar ko skaidri zināmu.

Kaut kad ir bijis visādi. Vēl 30. gadu mācībgrāmatās augsne bija irdne. dažā ziņā tā būtu pareizāk, jo tagad par augsni sauc arī daudz ko tādu, kurā nekas nevar augt. Bet tāda nu ir dzīve. Redaktori jau parasti cenšas neatpalikt no pārmaiņām.

Bet par to pamatdirektīvu: problēma tā, ka lieto ne visi un ne visur, jo sākumā bija arī citi, turklāt valodnieku ieteikti varianti, tā kā tagad sanāk tā, ka, ko redaktors atstās, tas arī būs. Un terminoloģijā sinonīmi...