Laukakmens virs Vidzemes mucas un Kurzemes cirvja

vai Peters pamazām iesaistās priekšvēlēšanu rullēšanā ar "gudriem" bet samērā bezsaturīgiem tekstiņiem???

Iekļūšanu no strādāšanas jāprot atšķirt. Parunāsim par to O. pēc 3 gadiem, ne ātrāk.

Nu es par Meri neko daudz nezināju... Man patika ! Laba eseja Tādas vienkāršas, bet svarīgas lietas par izcilu Personību, kura ir kalpojusi savai tautai un mīlējusi savu tautu. Tikai vai dzejnieks tomēr nevarētu pievērsties arī latviešu vēsturei un latviešu izcilajām Personībām? Jo citādāk jau tāpat Dienai ir komentētāji (jaunuļi), kuri igauņus uzskata par pusdieviem, bet ir ļoti slikti informēti par savas tautas vēsturi. Šajā trakajā laikā, kad no viss notiekošais atstāj tādu sirreālu iespaidu kā skatoties Fellini filmas. Un dominējošais ir Balagana motīvs... Principā viens no sakarīgajiem tekstiem, ko es pēdējā laikā esmu lasījis. Pilnīgi palika vieglāk ap sirdi . Paldies!

Ui, raksta pamatdoma diezgan dzilji norakta. Izskataas, ka autors gribeeja pateikt, ka padomijas laika izdziivoshanas skola ir labs piemeers arii shodienas izdziivoshanas speejai. Par Lennartu Meri te mazliet par maz pateikts. Vinjsh bija legjenda shii vaarda viscilveeciskaakajaa noziimee. Esmu lasiijis vinja runas, ari anektdotes par vinju un labi atceros spilgtaakos gaajienus kaa prezidentam. Visvairaak sajuusminaaja patiess notikums, kad Kanaada nebija paari robezhai paarlaidushi igaunju folkloristu grupu. Kaut kaa nesmuki ar vinjiem izriikojushies, tas nonaacis Lennarta ausiis. Taa sagadiijies, ka vinjam tai laikaa bija arii valstiska viziite Kanaadaa. Kaada oficiaalaa pasaakumaa uzstaajoties savaa referaataa vinjsh veltiija Kanaadai skarbus paarmetuma vaardus, kuru pamatdoma bija - kaut Igaunija ir maza valsts, taa tomeer ir Eiropas sastaavdalja un kanaadieshiem nav nekaada pamata iztureeties pret igaunjiem ar augstpraatiibu. Sanaaca diezgan liels diplomaatisks troksnis, to runu pat it kaa pieprasiijushi aizvaakt no interneta. Katraa zinjaa tas bija sajuusmas veerts solis, ka mazas valstinjas Igaunijas prezidents Meri, liek malaa diplomaatiju un kaut kaadus reaalipolitiskus apreekjinus un aizraada lielajai Kanaadai, lai vinji nemaz neiedomaajaas aiztikt vinja pilsonjus. Katraa zinjaa vienmeer ir bijusi mazliet balta skaudiiba uz igaunjiem, ka vinjiem paveicaas tikt pie prezidenta Mera. Domaaju, ka amerikaanjiem ar visu savu Obamu arii buutu pamats mazliet vinjus apskaust. Tas, ka Igaunija shodien skaitaas valsts ar vienu no efektiivaakajaam valsts paarvaldeem, ka kriizi vinji sagaidiija ar uzkraajumiem nevis paraadiem, ka taa ir piemeers Epaarvaldei, tam visam savaa zinjaa pamatus lika arii Lennarts. Atceros vienu runu, ko vinjsh pirms daudziem gadiem veltiija biznesa elitei. Ja atminja nevilj, tad tajaa bija arii doma, ka attiistot biznesu paraleeli ir jaadomaa arii, lai paareejaa vide, tai skaitaa valsts, vareetu attiistiities harmoniski, jo strauji uzkraatai bagaatiibai nebuus lielas jeegas nesakaartotaa videe. Liekas, ka vinji to lika aiz auss.