Tomēr ir arī citi iemesli. Tautsaimniecības struktūra nebija sabalansēta, bija vērojama pārāk liela orientācija uz iekšējo patēriņu. Mēģinājām konkurēt starptautiskos tirgos ar lētu darbaspēku, taču bagātākajās valstīs samaksa ir lielāka un arī Latvijā pieauga algas. Izrādījās, ka mūsu industrija nevar ilgtermiņā maksāt lielu naudu par zemu produktivitāti,” skaidro E. Egle. “Latvijas uzpūstās birokrātijas speciālisti nespēj integrēties privātajā sektorā, iztrūkstot praktiskām iemaņām un zināšanām notiektā jomā,” uzskata E. Egle. Tāpat pie vainas esot nesakārtotā izglītības sistēma, kad jaunieši apgūst profesijas, kas reāli tirgū nav nepieciešamas. “No vienas puses, ir bezdarbs, no otras puses ir pieprasījums pēc vidēja līmeņa speciālistiem. Pašreizējiem bezdarbniekiem ir izglītība, bet nav atbilstošas profesionālās orientācijas,” skaidro LDDK pārstāve. Viņa arī norāda, ka darba devēji diemžēl nebija gatavi investēt savu darbinieku kvalifikācijas celšanā. Kā trešo iemeslu E. Egle min to, ka uzņēmēji domājuši īstermiņā, piemēram, kā ātri nopelnīt. Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija otrs augstākais Eiropas Savienībā (ES), veidojot 18,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.Vēl augstāks nekā Latvijā bezdarbs šā gada pirmajā mēnesī bija tikai Spānijā, kur bez darba bija 20,4% darbspējīgo iedzīvotāju.
LDDK: viens no bezdarba iemesliem ir tirgum nevajadzīgu profesiju apgūšana
Viens no bezdarba iemesliem ir tirgum nevajadzīgu profesiju apgūšana un tirgum atbilstošas profesionālās orientācijas trūkums, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, komentējot “Eurostat” datus, ka Latvijā ir otrs lielākais bezdarbs ES. “Protams, lielais bezdarbs lielā mērā ir tieši ekonomiskās krīzes sekas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.