Lejiņš uzskata, ka Latvijā karogu izkar pārāk bieži

augustā, kas ir Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena.Lejiņš šim priekšlikumam oponēja, pamatojot, ka biežāka karoga izkāršana pie ēkām nav saistāma ar lielāku patriotismu un uzticēšanos valsts varai.“Cik reižu Igaunijā jāizkar karogs? Cik reižu Lietuvā jāizkar karogs? Igaunijā likums noteic, ka karogs jāizkar trīs reizes gadā, arī Lietuvā trīs reizes. Ja mēs šo likumu pieņemam, Latvijā karogs būs jāizkar deviņas reizes,” saskaitījis deputāts.Viņš apšaubīja, ka biežāka karoga izkāršana palielinās Saeimas prestižu sabiedrībā.“Ja nu mēs tagad kārsim karogu obligātā veidā biežāk, deviņas reizes, vai mēs palielināsim Saeimas prestižu sabiedrībā? Es vispār negribu runāt par to, cik liela ir sabiedrības uzticība Rīgikogu vai Igaunijas varas iestādēm. Šī tradīcija arvien biežāk izkārt karogu sākās padomju okupācijas laikā. Cik bieži mēs trimdā izkārām karogus? Uzminiet! Trīs reizes. Un mēs to darījām brīvprātīgi. Paldies Dievam,” pastāstīja deputāts, aicinot parādīt mugurkaulu un noraidīt šo ierosinājumu.Savukārt Nacionālā apvienība pamatoja, ka Latvijā neizrāda pienācīgu cieņu tiem 111 Augstākās padomes deputātiem, kuri 1991.gada 21.augustā īpašos apstākļos pieņēma vienu no izšķirošākajiem lēmumiem atjaunotās Latvijas vēsturē likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"."Latvija ir izcila valsts – pēdiņās ‒ ar to, ka šī obligātā forma sēru noformējumā mums ir piecas dienas gadā, bet svētku noformējumā tikai četras dienas gadā. Protams, ja skaita atzīmējamās un svētku dienas pret atceres dienām, tad to, paldies Dievam, tomēr ir vairāk,” no tribīnes sacīja Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Par nobalsoja 31, pret divi, bet atturējās 49 deputāti.