Lemberga atbilde uz Dienas rakstu "Solītais sabrucis gluži kā kāršu namiņš"

"Laikraksta Diena vēlme turēt politiķus pie vārda, salīdzināt viņu solījumus pirms Saeimas vēlēšanām un viņu patiesos darbus uzreiz pēc vēlēšanām, ir apsveicama. Tomēr iztēlot mani kā Saeimas vēlēšanu solījumu lielāko nepildītāju vai "tukšsolītāju" (Diena, 03.12.2010) nav pamatoti.

Pirmkārt, jau tāpēc, ka mana līdzšinējā profesionālā darbība, vairāk kā 20 gadus strādājot pašvaldības vadītāja amatā, ir lietišķs pierādījums tam, cik atbildīgi es izturos pret izteiktajiem solījumiem. Ja esmu kaut ko apsolījis, es to noteikti izpildīšu. Tā ir mana rakstura ambīcija un goda lieta.

Otrkārt, 10.Saeimas vēlēšanās uzvarēja politiskā apvienība Vienotība, nevis ZZS, kura premjera amata kandidāts es biju. Par valdības vadītāju tika apstiprināts Valdis Dombrovskis, nevis Aivars Lembergs. Tas nozīmē, ka tieši Dombrovskis saņēma vēlētāju vairākuma mandātu vadīt valsti šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā, ko viņš arī dara, piedāvājot savu politisko un profesionālo izpratni par to, kā būtu iespējams izvest valsti no krīzes. Nevar būt divu premjeru vienlaikus. Tieši valdības vadītājs un finanšu ministrs (abi pārstāv Vienotību) piedalās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem un vienojas par noteikumiem. Mēs neko daudz nezinām par sarunu gaitu, abu pušu argumentiem, panāktajiem kompromisiem. Uzzinām tikai sarunu rezultātus – "šeit mums lika izdevumus samazināt, šeit mēs piekritām nodokļus pacelt". Ja vēlēšanās būtu uzvarējusi ZZS, tad manas valdības budžeta projekts un tā veidošanas pamatnostādnes būtu krasi atšķirīgas. Tā, piemēram, Ventspils pašvaldības budžets nevienā no maniem darbības gadiem nav bijis ar deficītu. Gluži pretēji – katru finanšu gadu esam plānojuši tā, lai vienmēr būtu pārpalikums.

Treškārt, Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā es nesolīju norakstīt Latvijas starptautisko parādu, kā apgalvo Diena. Es teicu: "Ir jāpārskata attiecības ar aizdevējiem tādā ziņā, ka jāpārceļ aizdevuma atmaksas sākuma un gala termiņi. Latvijas tauta ir tik daudz samaksājusi eirozonas stabilitātei, ka viena liela daļa no aizdevuma ir uzreiz jānoraksta. Pārējais būtu jānoraksta pēc tam, kā tas ir daudzos gadījumos darīts." (Diena, 01.09.2010.) Domāju, ka Dienas žurnālisti saprot – es paudu viedokli, kāds būtu stratēģiskais mērķis Latvijas amatpersonām, kurām ir pilnvaras piedalīties sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Es šajās sarunās nepiedalos un tajās nepiedalās arī neviens no maniem politiskajiem partneriem ZZS. Turklāt negribētos ticēt, ka Dienas žurnālisti būtu tik naivi, ka starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņu pagarināšanu un daļēju norakstīšanu varētu apsolīt, tā teikt, "uz brokastu laiku" vai trīs mēnešu laikā pēc Saeimas vēlēšanām. Šādus panākumus var gūt tikai ilgu un sarežģītu sarunu rezultātā, kā arī tas ir darbs, kurā jāiesaistās visai valdībai un daudzām amatpersonām, visos iespējamos līmeņos skaidrojot un pamatojot Latvijas pozīciju.

Var jau būt, ka Latvijas valsts amatpersonas, kurām ir pilnvaras runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir ņēmušas vērā gan šos Lemberga priekšlikumus, kurus citē Diena, gan arī citus - "tev nebūs sulainim būt" un "Latvijas un tautas intereses tiks celtas augstāk par visu" (NRA, 09.09.2010.). Bet mēs to nezinām."