Lembergs: Zatleram jebkurā brīdī var celt apsūdzību kukuļņemšanā

Jurists_1, 29.05.2011 18:47 Tā iet, kad par Prezidentu ievēl ārstu, kuram nav nekādas sajēgas par likumiem un juridiskajiem jautājumiem. Atbilstoši LR Satversmes 14. un 48., pantiem Zatlers nav tiesīgs ne ierosināt Saeimas atlaišanu, ne atlaist Saeimu. Saeima ir augstākais Valsts likumdošanas varas orgāns un Saeima ievēl Prezidentu, un ieceļ izpildvaru un tiesu varu. Ja Saeimai būtu obligāti jāizpilda Augstākās tiesas vadības ieteikumi, tad priekš kam mums Saeima. Jau tā valstī ir izveidota situācija, kad pretēji jebkurai normālai loģikai tiesu varas sistēmā ir iekļauta Ģenerālprokuratūra, lai gan tai bija jābūt Izpildvaras sastāvā un pakļautībā. LR Saeima ievēl Prezidentu un Prezidents ir pakļauts Saeimai atbilstoši LR Satversmē noteiktajām normām. Uzskatu, ka ierosinot LR Saeimas atlaišanu Prezidents Zatlers ir rupji pārkāpis LR Satversmē noteiktās pamatnormas un praktiski veic darbības, kas ir paredzētas LR Krimināllikumā, tas ir, veic darbības, kuras vērstas uz LR suverēnās un likumīgās varas gāšanu. Es uzskatu, ka LR Saeimai ir likumīgas tiesības neņemt vērā un ignorēt Prezidenta Zatlera paziņojumu. Uzskatu, ka ir divi ceļi. Vai nu LR Saeima vēršas LR Satversmes tiesā un apstrīd Prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu, vai arī vēršas LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, izvērtēt lietas apstākļus un saukt pie kriminālatbildības šī brīža LR Prezidentu Zatleru. Vispareizākais būtu veikt abas šīs darbības vienlaicīgi. Būtiski ir tas, vai Zatlers ir tiesīgs atlaist LR Saeimu. Nē, nav tiesīgs un es patiesi brīnos, kāpēc vēl neviens par to nerunā. Korekti uzstājās Cimdars – liksiet gatavot referendumu, sagatavošu. No CVK vadītāja puses pareizs paziņojums, jo viņu pienākums nav izvērtēt Saeimas atlaišanas likumību. V.-V. Freiberga paziņoja, ka ir šokēta par Zatlera rīcību, taču neizskaidroja dziļāk sava šoka pamatus. Tajā pašā laikā klusē tie, kam vajadzēja izteikties pirmās stundas laikā pēc Prezidenta paziņojuma. Klusē Ģenerālprokurors, klusē LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs, klusē pārējo Saeimas frakciju vadītāji. Viņi taču saprot, ka Prezidenta rīcība ir antikonstitucionāla. Kāpēc antikonstitucionāla? Centīšos paskaidrot sīkāk. Lielākā daļa, jau pirms Zatlera paziņojuma bija noskaidrojuši, ka eksistē LR Satversme un tās 14. un 48. pants. Atgādinu šo pantu precīzo redakciju: „14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”un „48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Es speciāli izcēlu terminu „atsaukšana” Satversmes 14. pantā un terminu „atlaišana” Satversmes 48. pantā, jo tieši tas ir tas klupšanas akmens, uz kuru pakritis Prezidents Zatlers un viņa juridiskie padomnieki. Varbūt neapzinoties, bet varbūt apzinoties, tā teikt „ejot uz visu banku”, gan jau to neviens neievēros, vai neuzdrošināsies ievērot. Tātad, ja vadās no pirmā brīža iespaidiem, tad „atsaukšana” ir viena lieta , bet „atlaišana” pavisam cita un tad iznāk, ka Zatlers bija tiesīgs atlaist Saeimu un uz viņa darbību neattiecas Satversmes 14. panta regulējums. Tas tā tik liekas pirmajā mirklī. LR Satversme ir normu kopums, kuras ir savstarpēji saistītas, kur viens, no konteksta izrauts pants neko neizsaka. Gan jāpiekrīt, ka steigā mainot 48. pantu, kā arī veicot Satversmes iepriekšējos grozījumus Saeima ir sastrādājusi visādus brīnumus, taču, spēkā esošā redakcija ir tāda, kāda viņa ir un nevienam to nav tiesību neievērot. Paskatīsimies, kam jānotiek, ja Prezidents 48. panta kārtībā atlaiž Saeimu. Atbilstoši 48. pantam „..izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Labi, bet kas notiek, ja Saeima ir atsaukta Satversmes 14. panta kārtībā. Nekas nenotiek, jo 14. pants neparedz tālākas darbības. Tātad, tālākās darbības regulē 48. pants, bet tas nosaka, ka vēlēšanas izsludināmas pēc Saeimas „atlaišanas”. Šeit rodas paradokss. Vēlēšanas ir jārīko jebkurā gadījumā, vai Saeima „atlaista”, vai „atsaukta”, taču 48. pants nosaka, tikai gadījumu, ja Saeima ir „atlaista”. Ja 48. panta nobeiguma daļa būtu redakcijā kas skanētu: „...izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”, vai „atsaukšanas’’ ’’, tad Zatleram būtu taisnība, taču tā tas nav. Tā kā, Prezidentam būtu jāizsludina vēlēšanas gan 14. panta „atsaukšanas” gadījumā, gan 48. panta „atlaišanas” gadījumā un abus gadījumus reglamentē 48. panta redakcija, tad tas nozīmē tikai vienu, ka termini „atsaukšana” un „atlaišana” ir sinonīmi. Ja tie ir sinonīmi un abas darbības ir vienādas tad Prezidentam veicot 48. pantā paredzētās darbības ir jāievēro nosacījumi, kuri norādīti Satversmes 14. pantā. Neievērojot Satversmes 14. pantā norādītos „atsaukšanas”, „atlaišanas” termiņus, Prezidents ir veicis antikonstitucionālas darbības, kuras nav spēkā no viņa lēmuma parakstīšanas un spēkā izsludināšanas brīža. Aplūkosim Satversmes 49. pantu. Lūk, tā redakcija: „49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” Arī šeit termini „atlaista” un „atsaukta” ir lietoti, kā sinonīmi, jo panta nobeigumu daļā ir teikts: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” ” . Ja tie nebūtu sinonīmi, tad 49. panta nobeigumu daļai būtu jāskan sekojoši: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas, vai „atlaišanas” jānotiek jaunām vēlēšanām.”” Taču, tā tas nav. Aplūkosim arī Satversmes 51. un 52. pantu. Lūk, to teksti: „51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.” un „52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Arī šajos abos Satversmes pantos termini „atlaists” un „atsaukts” tiek lietoti, kā sinonīmi, jo, ja tas tā nebūtu, tad nav iespējams realizēt šajos Satversmes pantos noteiktās, nepieciešamās darbības. Ja aplūkojam LR Satversmes redakciju vēsturiskās izmaiņas, tad iegūstam vēl papildus apstiprinājumus tam, ka termini „atlaists” un „atsaukts” ir lietojami tikai un vienīgi, kā sinonīmi, jo pretējā gadījumā nav iespējams izpildīt Satversmē noteiktās darbības. Tas, ka radies šāds sajukums ir neatkarību atjaunojušās LR visu sasaukumu Saeimu juridiski nekvalitatīvās darbības rezultāts. Tajā pašā laikā mums ir tas, kas mums ir – LR Satversmes spēkā esošā redakcija un atbilstoši tai Prezidents Zatlers ir pārkāpis Satversmē spēkā esošas normas. Viņa lēmums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu ir antikonstitucionāls un pretlikumīgs. Jautājums vēl pastāv par to, vai šis pretlikumīgās darbības ir veiktas tāpēc, ka Prezidents ir maldījies, vai ticis maldināts, vai arī Prezidents Zatlers ir izdarījis apzinātu un noziedzīgu LR Satversmes normu pārkāpšanu.

Jurists_1, 29.05.2011 18:47 Tā iet, kad par Prezidentu ievēl ārstu, kuram nav nekādas sajēgas par likumiem un juridiskajiem jautājumiem. Atbilstoši LR Satversmes 14. un 48., pantiem Zatlers nav tiesīgs ne ierosināt Saeimas atlaišanu, ne atlaist Saeimu. Saeima ir augstākais Valsts likumdošanas varas orgāns un Saeima ievēl Prezidentu, un ieceļ izpildvaru un tiesu varu. Ja Saeimai būtu obligāti jāizpilda Augstākās tiesas vadības ieteikumi, tad priekš kam mums Saeima. Jau tā valstī ir izveidota situācija, kad pretēji jebkurai normālai loģikai tiesu varas sistēmā ir iekļauta Ģenerālprokuratūra, lai gan tai bija jābūt Izpildvaras sastāvā un pakļautībā. LR Saeima ievēl Prezidentu un Prezidents ir pakļauts Saeimai atbilstoši LR Satversmē noteiktajām normām. Uzskatu, ka ierosinot LR Saeimas atlaišanu Prezidents Zatlers ir rupji pārkāpis LR Satversmē noteiktās pamatnormas un praktiski veic darbības, kas ir paredzētas LR Krimināllikumā, tas ir, veic darbības, kuras vērstas uz LR suverēnās un likumīgās varas gāšanu. Es uzskatu, ka LR Saeimai ir likumīgas tiesības neņemt vērā un ignorēt Prezidenta Zatlera paziņojumu. Uzskatu, ka ir divi ceļi. Vai nu LR Saeima vēršas LR Satversmes tiesā un apstrīd Prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu, vai arī vēršas LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, izvērtēt lietas apstākļus un saukt pie kriminālatbildības šī brīža LR Prezidentu Zatleru. Vispareizākais būtu veikt abas šīs darbības vienlaicīgi. Būtiski ir tas, vai Zatlers ir tiesīgs atlaist LR Saeimu. Nē, nav tiesīgs un es patiesi brīnos, kāpēc vēl neviens par to nerunā. Korekti uzstājās Cimdars – liksiet gatavot referendumu, sagatavošu. No CVK vadītāja puses pareizs paziņojums, jo viņu pienākums nav izvērtēt Saeimas atlaišanas likumību. V.-V. Freiberga paziņoja, ka ir šokēta par Zatlera rīcību, taču neizskaidroja dziļāk sava šoka pamatus. Tajā pašā laikā klusē tie, kam vajadzēja izteikties pirmās stundas laikā pēc Prezidenta paziņojuma. Klusē Ģenerālprokurors, klusē LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs, klusē pārējo Saeimas frakciju vadītāji. Viņi taču saprot, ka Prezidenta rīcība ir antikonstitucionāla. Kāpēc antikonstitucionāla? Centīšos paskaidrot sīkāk. Lielākā daļa, jau pirms Zatlera paziņojuma bija noskaidrojuši, ka eksistē LR Satversme un tās 14. un 48. pants. Atgādinu šo pantu precīzo redakciju: „14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”un „48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Es speciāli izcēlu terminu „atsaukšana” Satversmes 14. pantā un terminu „atlaišana” Satversmes 48. pantā, jo tieši tas ir tas klupšanas akmens, uz kuru pakritis Prezidents Zatlers un viņa juridiskie padomnieki. Varbūt neapzinoties, bet varbūt apzinoties, tā teikt „ejot uz visu banku”, gan jau to neviens neievēros, vai neuzdrošināsies ievērot. Tātad, ja vadās no pirmā brīža iespaidiem, tad „atsaukšana” ir viena lieta , bet „atlaišana” pavisam cita un tad iznāk, ka Zatlers bija tiesīgs atlaist Saeimu un uz viņa darbību neattiecas Satversmes 14. panta regulējums. Tas tā tik liekas pirmajā mirklī. LR Satversme ir normu kopums, kuras ir savstarpēji saistītas, kur viens, no konteksta izrauts pants neko neizsaka. Gan jāpiekrīt, ka steigā mainot 48. pantu, kā arī veicot Satversmes iepriekšējos grozījumus Saeima ir sastrādājusi visādus brīnumus, taču, spēkā esošā redakcija ir tāda, kāda viņa ir un nevienam to nav tiesību neievērot. Paskatīsimies, kam jānotiek, ja Prezidents 48. panta kārtībā atlaiž Saeimu. Atbilstoši 48. pantam „..izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Labi, bet kas notiek, ja Saeima ir atsaukta Satversmes 14. panta kārtībā. Nekas nenotiek, jo 14. pants neparedz tālākas darbības. Tātad, tālākās darbības regulē 48. pants, bet tas nosaka, ka vēlēšanas izsludināmas pēc Saeimas „atlaišanas”. Šeit rodas paradokss. Vēlēšanas ir jārīko jebkurā gadījumā, vai Saeima „atlaista”, vai „atsaukta”, taču 48. pants nosaka, tikai gadījumu, ja Saeima ir „atlaista”. Ja 48. panta nobeiguma daļa būtu redakcijā kas skanētu: „...izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”, vai „atsaukšanas’’ ’’, tad Zatleram būtu taisnība, taču tā tas nav. Tā kā, Prezidentam būtu jāizsludina vēlēšanas gan 14. panta „atsaukšanas” gadījumā, gan 48. panta „atlaišanas” gadījumā un abus gadījumus reglamentē 48. panta redakcija, tad tas nozīmē tikai vienu, ka termini „atsaukšana” un „atlaišana” ir sinonīmi. Ja tie ir sinonīmi un abas darbības ir vienādas tad Prezidentam veicot 48. pantā paredzētās darbības ir jāievēro nosacījumi, kuri norādīti Satversmes 14. pantā. Neievērojot Satversmes 14. pantā norādītos „atsaukšanas”, „atlaišanas” termiņus, Prezidents ir veicis antikonstitucionālas darbības, kuras nav spēkā no viņa lēmuma parakstīšanas un spēkā izsludināšanas brīža. Aplūkosim Satversmes 49. pantu. Lūk, tā redakcija: „49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” Arī šeit termini „atlaista” un „atsaukta” ir lietoti, kā sinonīmi, jo panta nobeigumu daļā ir teikts: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” ” . Ja tie nebūtu sinonīmi, tad 49. panta nobeigumu daļai būtu jāskan sekojoši: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas, vai „atlaišanas” jānotiek jaunām vēlēšanām.”” Taču, tā tas nav. Aplūkosim arī Satversmes 51. un 52. pantu. Lūk, to teksti: „51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.” un „52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Arī šajos abos Satversmes pantos termini „atlaists” un „atsaukts” tiek lietoti, kā sinonīmi, jo, ja tas tā nebūtu, tad nav iespējams realizēt šajos Satversmes pantos noteiktās, nepieciešamās darbības. Ja aplūkojam LR Satversmes redakciju vēsturiskās izmaiņas, tad iegūstam vēl papildus apstiprinājumus tam, ka termini „atlaists” un „atsaukts” ir lietojami tikai un vienīgi, kā sinonīmi, jo pretējā gadījumā nav iespējams izpildīt Satversmē noteiktās darbības. Tas, ka radies šāds sajukums ir neatkarību atjaunojušās LR visu sasaukumu Saeimu juridiski nekvalitatīvās darbības rezultāts. Tajā pašā laikā mums ir tas, kas mums ir – LR Satversmes spēkā esošā redakcija un atbilstoši tai Prezidents Zatlers ir pārkāpis Satversmē spēkā esošas normas. Viņa lēmums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu ir antikonstitucionāls un pretlikumīgs. Jautājums vēl pastāv par to, vai šis pretlikumīgās darbības ir veiktas tāpēc, ka Prezidents ir maldījies, vai ticis maldināts, vai arī Prezidents Zatlers ir izdarījis apzinātu un noziedzīgu LR Satversmes normu pārkāpšanu.

Jurists_1, 29.05.2011 18:47 Tā iet, kad par Prezidentu ievēl ārstu, kuram nav nekādas sajēgas par likumiem un juridiskajiem jautājumiem. Atbilstoši LR Satversmes 14. un 48., pantiem Zatlers nav tiesīgs ne ierosināt Saeimas atlaišanu, ne atlaist Saeimu. Saeima ir augstākais Valsts likumdošanas varas orgāns un Saeima ievēl Prezidentu, un ieceļ izpildvaru un tiesu varu. Ja Saeimai būtu obligāti jāizpilda Augstākās tiesas vadības ieteikumi, tad priekš kam mums Saeima. Jau tā valstī ir izveidota situācija, kad pretēji jebkurai normālai loģikai tiesu varas sistēmā ir iekļauta Ģenerālprokuratūra, lai gan tai bija jābūt Izpildvaras sastāvā un pakļautībā. LR Saeima ievēl Prezidentu un Prezidents ir pakļauts Saeimai atbilstoši LR Satversmē noteiktajām normām. Uzskatu, ka ierosinot LR Saeimas atlaišanu Prezidents Zatlers ir rupji pārkāpis LR Satversmē noteiktās pamatnormas un praktiski veic darbības, kas ir paredzētas LR Krimināllikumā, tas ir, veic darbības, kuras vērstas uz LR suverēnās un likumīgās varas gāšanu. Es uzskatu, ka LR Saeimai ir likumīgas tiesības neņemt vērā un ignorēt Prezidenta Zatlera paziņojumu. Uzskatu, ka ir divi ceļi. Vai nu LR Saeima vēršas LR Satversmes tiesā un apstrīd Prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu, vai arī vēršas LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, izvērtēt lietas apstākļus un saukt pie kriminālatbildības šī brīža LR Prezidentu Zatleru. Vispareizākais būtu veikt abas šīs darbības vienlaicīgi. Būtiski ir tas, vai Zatlers ir tiesīgs atlaist LR Saeimu. Nē, nav tiesīgs un es patiesi brīnos, kāpēc vēl neviens par to nerunā. Korekti uzstājās Cimdars – liksiet gatavot referendumu, sagatavošu. No CVK vadītāja puses pareizs paziņojums, jo viņu pienākums nav izvērtēt Saeimas atlaišanas likumību. V.-V. Freiberga paziņoja, ka ir šokēta par Zatlera rīcību, taču neizskaidroja dziļāk sava šoka pamatus. Tajā pašā laikā klusē tie, kam vajadzēja izteikties pirmās stundas laikā pēc Prezidenta paziņojuma. Klusē Ģenerālprokurors, klusē LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs, klusē pārējo Saeimas frakciju vadītāji. Viņi taču saprot, ka Prezidenta rīcība ir antikonstitucionāla. Kāpēc antikonstitucionāla? Centīšos paskaidrot sīkāk. Lielākā daļa, jau pirms Zatlera paziņojuma bija noskaidrojuši, ka eksistē LR Satversme un tās 14. un 48. pants. Atgādinu šo pantu precīzo redakciju: „14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”un „48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Es speciāli izcēlu terminu „atsaukšana” Satversmes 14. pantā un terminu „atlaišana” Satversmes 48. pantā, jo tieši tas ir tas klupšanas akmens, uz kuru pakritis Prezidents Zatlers un viņa juridiskie padomnieki. Varbūt neapzinoties, bet varbūt apzinoties, tā teikt „ejot uz visu banku”, gan jau to neviens neievēros, vai neuzdrošināsies ievērot. Tātad, ja vadās no pirmā brīža iespaidiem, tad „atsaukšana” ir viena lieta , bet „atlaišana” pavisam cita un tad iznāk, ka Zatlers bija tiesīgs atlaist Saeimu un uz viņa darbību neattiecas Satversmes 14. panta regulējums. Tas tā tik liekas pirmajā mirklī. LR Satversme ir normu kopums, kuras ir savstarpēji saistītas, kur viens, no konteksta izrauts pants neko neizsaka. Gan jāpiekrīt, ka steigā mainot 48. pantu, kā arī veicot Satversmes iepriekšējos grozījumus Saeima ir sastrādājusi visādus brīnumus, taču, spēkā esošā redakcija ir tāda, kāda viņa ir un nevienam to nav tiesību neievērot. Paskatīsimies, kam jānotiek, ja Prezidents 48. panta kārtībā atlaiž Saeimu. Atbilstoši 48. pantam „..izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Labi, bet kas notiek, ja Saeima ir atsaukta Satversmes 14. panta kārtībā. Nekas nenotiek, jo 14. pants neparedz tālākas darbības. Tātad, tālākās darbības regulē 48. pants, bet tas nosaka, ka vēlēšanas izsludināmas pēc Saeimas „atlaišanas”. Šeit rodas paradokss. Vēlēšanas ir jārīko jebkurā gadījumā, vai Saeima „atlaista”, vai „atsaukta”, taču 48. pants nosaka, tikai gadījumu, ja Saeima ir „atlaista”. Ja 48. panta nobeiguma daļa būtu redakcijā kas skanētu: „...izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”, vai „atsaukšanas’’ ’’, tad Zatleram būtu taisnība, taču tā tas nav. Tā kā, Prezidentam būtu jāizsludina vēlēšanas gan 14. panta „atsaukšanas” gadījumā, gan 48. panta „atlaišanas” gadījumā un abus gadījumus reglamentē 48. panta redakcija, tad tas nozīmē tikai vienu, ka termini „atsaukšana” un „atlaišana” ir sinonīmi. Ja tie ir sinonīmi un abas darbības ir vienādas tad Prezidentam veicot 48. pantā paredzētās darbības ir jāievēro nosacījumi, kuri norādīti Satversmes 14. pantā. Neievērojot Satversmes 14. pantā norādītos „atsaukšanas”, „atlaišanas” termiņus, Prezidents ir veicis antikonstitucionālas darbības, kuras nav spēkā no viņa lēmuma parakstīšanas un spēkā izsludināšanas brīža. Aplūkosim Satversmes 49. pantu. Lūk, tā redakcija: „49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” Arī šeit termini „atlaista” un „atsaukta” ir lietoti, kā sinonīmi, jo panta nobeigumu daļā ir teikts: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” ” . Ja tie nebūtu sinonīmi, tad 49. panta nobeigumu daļai būtu jāskan sekojoši: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas, vai „atlaišanas” jānotiek jaunām vēlēšanām.”” Taču, tā tas nav. Aplūkosim arī Satversmes 51. un 52. pantu. Lūk, to teksti: „51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.” un „52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Arī šajos abos Satversmes pantos termini „atlaists” un „atsaukts” tiek lietoti, kā sinonīmi, jo, ja tas tā nebūtu, tad nav iespējams realizēt šajos Satversmes pantos noteiktās, nepieciešamās darbības. Ja aplūkojam LR Satversmes redakciju vēsturiskās izmaiņas, tad iegūstam vēl papildus apstiprinājumus tam, ka termini „atlaists” un „atsaukts” ir lietojami tikai un vienīgi, kā sinonīmi, jo pretējā gadījumā nav iespējams izpildīt Satversmē noteiktās darbības. Tas, ka radies šāds sajukums ir neatkarību atjaunojušās LR visu sasaukumu Saeimu juridiski nekvalitatīvās darbības rezultāts. Tajā pašā laikā mums ir tas, kas mums ir – LR Satversmes spēkā esošā redakcija un atbilstoši tai Prezidents Zatlers ir pārkāpis Satversmē spēkā esošas normas. Viņa lēmums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu ir antikonstitucionāls un pretlikumīgs. Jautājums vēl pastāv par to, vai šis pretlikumīgās darbības ir veiktas tāpēc, ka Prezidents ir maldījies, vai ticis maldināts, vai arī Prezidents Zatlers ir izdarījis apzinātu un noziedzīgu LR Satversmes normu pārkāpšanu.