Līdzmaksājumu palielinājumu zālēm izjutīs 420 000 pacientu, vissmagāk — trūcīgie

"Nav variantu, nevarēšu samaksāt," viņš saka. Grozījumu projekts, kurš no 1.februāra varētu attiekties uz aptuveni 420 000 pacientu ar dažādām diagnozēm, vieš bažas, ka slogs būs tik liels, ka daudzi zāles vairs nevarēs atļauties, un slimnīcās būs jāārstē ielaistas kaites. Ceļot līdzmaksājumu divas vai divarpus reizes, attiecīgi pēc diagnozēm pacientus tas skars dažādi — daļa par zālēm mēnesī maksās par latu, citi — par dažiem desmitiem vai pat simtiem latu vairāk. Šādā veidā Veselības ministrija (VM) plāno ietaupīt 8,8 miljonus latu. Tas radīs smagas un neatgriezeniskas sekas — par līdzmaksājuma celšanu ir noraizējušās vairākas ārstus un pacientus pārstāvošas organizācijas. Šī VM iecere ir "komplektā" ar paredzēto būtisko pacienta iemaksu palielināšanu stacionārajā un ambulatorajā aprūpē. Eksperti arī norāda — tā vietā, lai mehāniski celtu līdzmaksājumu, VM varēja noteikt "griestus" — maksimālo summu, kuru pacienti drīkst no saviem ienākumiem tērēt par zālēm, atlikumu apmaksājot valstij, bija arī nepieciešama aktīvāka rīcība, kompensējamo zāļu sarakstā dārgos oriģinālos medikamentus aizstājot ar aizvietotājiem — lētākām ģenēriskajām zālēm. "Ja pacienti nelietos zāles pret asinsspiediena paaugstināšanos, atgriezīsies hipertensijas krīzes situācijas, kas tagad ir reta parādība. Pacients nonāks stacionārā, kas ir daudz dārgāka aprūpe nekā ambulatorā," saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, — vajadzējis rūpīgāk pārskatīt diagnožu grupas un atsevišķām necelt līdzmaksājumu. Nevalstiskās organizācijas SUSTENTO pārstāve Iveta Neimane prognozē: "Pacienti vairāk sāks "koriģēt" terapiju — izlems, ko, viņuprāt, ir svarīgāk un mazāk svarīgi pirmo ārstēt". Līdzmaksājumu celšana zālēm saistīta ar VM "apgriezto" budžetu, pērn kompensācijās arī pārtērēts ap 12 miljoniem latu. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norāda — līdzko budžetā būs līdzekļi, atsevišķām diagnozēm atjaunošot lielāku valsts finansējumu. Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) savukārt rosina veselības aprūpei, tajā skaitā, kompensējamo zāļu finansēšanai, novirzīt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam, ko paaugstinās. VM uzdevusi Zāļu cenu valsts aģentūrai paātrināti izvērtēt ģenērisko medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tā veicinot cenu samazināšanu. Divos gados, iekļaujot ģenēriskos medikamentus sarakstā, valstij izdevies ietaupīt aptuveni divus miljonus latu. Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis saka — šāds rādītājs ir labs sākums, taču "pašreizējā ekonomiskā situācija valstī prasa vēl agresīvāku medikamentu cenu politiku". Jāsaprot arī, kuriem pacientiem no 420 000 būtiski paaugstināsies zāļu līdzmaksājums, un jādara viss, lai šai grupai palīdzētu. ***Plānotās kompensācijas 50% līdzšinējo 25% vietā būs jāmaksā, piemēram, pacientiem, kuriem ir reimatisms, hipertensīvās slimības, sirds išēmiskās slimības, hronisks C vīrushepatīts, akūts C hepatīts, hronisks B hepatīts, kaulu blīvuma un struktūras izmaiņas, Alcheimera slimība, demences, garīga atpalicība, rekurenti depresīvi traucējumi, atsevišķas uroģenitālās slimības. 25% līdzšinējo 10% vietā jāmaksā būs, piemēram, pacientiem, kuriem ir astma, atsevišķas endokrīnās, uztveres un vielmaiņas slimības, Parkinsona slimība. Valsts 100% apmērā sola turpināt kompensēt medikamentus onkoloģijas un cukura diabēta pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem ir glaukoma, sirds mazspēja. Zāļu kompensācijai paredzēti 66,4 milj. latu. Pērn bija atvēlēti 66,2 miljoni latu, bet 12 milj. tika pārtērēti. ***Kāda ir citu valstu pieredze? Uģis Gruntmanis, Teksasas universitātes asociētais profesors: 50% pacientu līdzmaksājums par relatīvi šauru apmaksājamo medikamentu loku nav nevienā Eiropas Savienības valstī. Igaunijā pacientiem, kam līdzapmaksa sasniedz 383 eiro, valsts apmaksā 50%, taču ja līdzapmaksa pārsniedz 639 eiro gadā, atmaksā 75%. Vācijā līdzapmaksa svārstās no 5 līdz 10 eiro, lielam skaitam lētāko ģenērisko medikamentu līdzapmaksas nav. Anglijā līdzapmaksa nav jāmaksā jauniešiem un veciem cilvēkiem, pārējiem tā ir 5%. Zviedrijā pacientiem par medikamentiem jāmaksā pilna maksa līdz iztērēti 193 eiro, pēc tam valsts medikamentus apmaksā 100% apmērā. Līdzīga līdzmaksājuma "griestu" ieviešana šajā situācijā būtu jāievieš arī Latvijā. Nedrīkst sagaidīt, ka pacients, kura alga vai pensija ir 150 latu, katru mēnesi līdzapmaksai tērē 5—10% no saviem iztikas līdzekļiem. Ministru kabinets nedrīkst apstiprināt likumprojektu, kur šādi "griesti" nav iestrādāti, jo tas daļu slimnieku iedzīs pilnīgā nabadzībā, kas nav pieļaujams.