Lielāko bezdarbu prognozē sociālajās zinātnēs, kuras vēlas studēt visvairāk
Lai gan šogad konkurss ir arī eksakto zinātņu programmās un liela bijusi medicīnas studiju popularitāte, vispieprasītākās ir vadības zinības, komunikācijas zinātne, ekonomikas studijas. Taču EM prognozē, ka vislielākā darbaspēka pārprodukcija līdz 2015.gadam būs vērojama augstākās izglītības profesijās, un šajā kvalifikācijas līmenī darbaspēka piedāvājums visvairāk pārsniegs pieprasījumu sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu vidū. Kā vienu no galvenajiem iemesliem šādai prognozei EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Agnese Rožkalne min ievērojamo studējošo skaitu — piemēram, 2007.gadā tas humanitārajās un sociālajās zinātnēs veidoja 76% no jau esošā darbaspēka piedāvājuma šajās profesijās. Otrs iemesls ir tas, ka ap 75% humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu ir nodarbināti pakalpojumu nozarēs, kurās darbaspēka pieprasījuma samazināšanos ievērojami ietekmē ekonomikas lejupslīde.
Personāla atlases uzņēmuma Workingday direktors Tomass Barilo norāda, ka nākotnē būs pieprasījums pēc eksakto zinātņu speciālistiem, tomēr arī sociālajām zinātnēm ir perspektīva. Piemēram, izglītība, ko iegūst ekonomikas un biznesa vadības speciālisti, dodot labu zināšanu bāzi daudzām profesijām. Šo programmu beidzēji varot strādāt kā klientu apkalpošanas, pārdošanas speciālisti, projektu vadītāji, finanšu speciālisti un līdzīgās profesijās. Mazākas iespējas viņš redz populārajā sabiedrisko attiecību un reklāmas lauciņā, kā arī jurisprudencē. Tiesību zinātņu speciālisti esot ļoti pieprasīti valsts pārvaldē, bet līdz ar tās liesēšanu jurisprudence pašlaik "nav tā pieprasītākā joma". Par labu izvēli T.Barilo dēvē arī svešvalodu studijas, jo cilvēki ar teicamām valodu zināšanām vienmēr būšot pieprasīti daudzās profesiju grupās. Personāla atlases kompānijas CV-Online Latvia personāla atlases darba grupas vadītāja Ilze Gricius norāda, ka studentiem un cilvēkiem, kuri tikko beiguši studijas, darba tirgū klājas grūti, jo par izglītību svarīgāks rādītājs esot darba pieredze. Tāpēc būtiski, lai studiju programmas paredzētu arī prakses iespējas.
Arī LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše atzīst, ka viņai neesot informācijas par bezdarbu populārās komunikācijas studiju programmas beidzēju vidū. Viņa pieļauj, ka pēc dažiem gadiem, attīstoties mazajam un vidējam biznesam, pieprasījums pēc komunikācijas speciālistiem pieaugs.
Tomēr A.Rožkalne norāda, ka šiem speciālistiem jāgatavojas uz ļoti lielu konkurenci, ņemot vērā lielo studējošo skaitu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.