Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras asociētais profesors Andris Sprūds teica, ka mazākam šķelšanās riskam ir pakļauta nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), savukārt visas pārējās, izņemot Zatlera reformu partiju (ZRP), ir partiju apvienības, tādēļ no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) varētu atdalīties Zaļā partija, jo ne velti iepriekš ir izskanējis Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) uzstādījums, ka ir jāņem profesionālākie ministri no ZZS. "Es domāju, ka tas nav gluži bez kāda pamatojuma," teica Sprūds.
"ZRP bija cilvēki ar dažādām pozīcijām, un tādēļ ir jābrīnās, ka tomēr "valdes vai Valda" lēmums ir bijis izšķirošais. Vienotība patlaban neizskatās pēc vienotības, lai gan no otras puses sarunu procesā, kurā iesaistītas trīs partijas, nav viegli pieņemt atšķirīgas pozīcijas. Manuprāt, neviena no partijām tomēr nešķelsies, bet tas, ka partijās parādās atšķirīgi viedokļi, nevar simtprocentīgi izslēgt kādu no scenārijiem, kurā zaudētāji nevēlēsies palikt zaudētāji, to daļēji vispirms var attiecināt uz ZZS vai uz Zaļo partiju, kā rezultātā var izveidoties autonoma kustība. Taču, lai šķeltos, partijām galvenā problēma ir tā, ka tuvojas jau nākamās vēlēšanas," sacīja politologs.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka šķelšanās riskam ir pakļautas visas tās partijas, kuras nav veidotas uz ideoloģiskiem principiem, kuras ir nejaušu cilvēku nejaušas apvienības. "Skaidrs, ka tāda ir Vienotība, ļoti iespējams, ka arī ZRP. Savukārt partiju apvienība Saskaņas centrs (SC), ZZS un VL-TB/LNNK šķelšanās riskam ir mazāk pakļautas. Vienotība šādam riskam ir pakļauta visvairāk, par ZRP ir mazs zināms, taču arī tajā varētu būt problēmas," prognozēja Liepnieks.