Lipmans: Man ir ļoti sāpīgs jautājums par kompensācijām ebrejiem

Mēs bijām ļoti bagāta ģimene pirms kara, mums piederēja daudz īpašumu, bet es nekad neesmu cīnījies par šo īpašumu atgūšanu. Es uzskatu, ka tas ir pārāk sāpīgi to visu atjaunot, sāpīgi par to runāt. Ir jādzīvo tālāk, pašam jāsasniedz augstākais iespējamais rezultāts, nevis jācīnās par kaut ko, ko sasniedza mani senči. Arī mana māte uzskatīja, ka nevajag cīnīties par šiem īpašumiem. Kas bijis - pagājis," saka Lipmans.Viņš uzsver, ka tiklīdz šis jautājums parādās dienaskārtībā, tā parādās ļoti daudz negatīvisma un viņš jūt, ka sabiedrības attieksme pret ebrejiem ir ļoti negatīva. "Pat, ja es nebūtu ebrejs, man būtu ļoti nepatīkami to lasīt," norāda Lipmans.Uzņēmējs uzskata, ka valdībai vajadzētu pielikt punktu šīm runām un pateikt skaidru atbildi. Viņaprāt, ja jau agrāk lēmums par kompensācijām netika pieņemts, tad tagad tagad iespējas to atrisināt ir vēl mazākas, jo valsts ir ļoti bēdīgā situācijā. Viņš uzskata, ka šo jautājumu vajadzēja daudz klusāk izspriest valdības iekšienē, pieņemt nepārprotamu lēmumu un pielikt punktu. Publiska diskusija tikai uzjundī kaislības, kas daudziem ir sāpīgas.Kā ziņots, Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. Vizīte ilgs līdz 26.janvārim, un tās gaitā Deividsons tiksies arī ar Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem, kā arī Latvijas Ebreju kopienas un citu sabiedrisko organizāciju biedriem. Šo tikšanos nolūks ir meklēt ceļus, kā veicināt šī jautājuma atrisināšanu.Summa, kas tiek minēta ebreju kopienas īpašumu kompensēšanai, ir ap 30 miljoniem latu. Holokaustā cietušo ģimenes sagaida, ka Latvija šīs kompensācijas atlīdzinās, un pašlaik, kad valsts budžets ir pieņemts, tās grib atsākt sarunas, kas nebija iespējamas iepriekšējās valdības laikā, iepriekš skaidroja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.Deividsona vizīte Latvijā būs pirmā kopš viņa amatā stāšanās 2010.gada aprīlī, un tās laikā plānots apspriest Deividsona mandātā ietvertos jautājumus - holokausta izglītība, piemiņa, pētniecība un īpašumu restitūcija.Vizītes laikā tiks diskutēts par restitūciju izmaksu jeb finansiālu atlīdzināšanu ebreju kopienai par sabiedrisko un bezmantinieku ebreju īpašumiem, par kuriem vēl nav samaksāta kompensācija un kuri nacistu okupācijas laikā tika atņemti kopienai vai arī ebrejiem, kuri un kuru ģimenes tika nogalinātas holokaustā."Tā kā ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tad ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts," skaidroja ASV vēstniecība."Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ," uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.