LU rektors uzdod izvērtēt, vai Kanta tulkojumi ir plaģiāts; sankcijas būs nopietnas

Es tā neteicu. Es vienkārši norādīju, ka tulkošana ir tāda pati intelektuāla profesija kā jebkura cita. Visi var interesēties par medicīnu, bet operācijas var veikt tikai ārsti. Zobus ārstē zobārsti, lidmašīnas vada tikai piloti, bet tiesā darbojas juristi un tā tālāk. Bet tiklīdz iet runa par tulkošanu, tā uzreiz katrs iedomājas, ka viņš to ir spējīgs uzreiz darīt tāpēc, ka prot divas valodas. Tā nav, un tieši tāpat kā ķīmiķis, inovatīvas zobu protēzes izgudrotājs pats nav spējīgs veikt zobu protēzi pacientam, jo tam ir vajadzīgs apmācīts zobārsts. Un tieši tāpat ar tulkošanu – tā ir jāapgūst un tikai tad var sākt tulkot.

Kāda tur "izēšana"? Studiju gados arī piedzīvoju Kūles regulāru neierašanos/ļoti novēlotu ierašanos uz lekcijām. Arī tā ir zagšana - studentu laika un naudas. Tātad ir problēmiņa ar to, ir problēmiņa...

Kultūras Forumā Kūļa atbildes raksts.

vai tiešām jūs esat mucā audzis, pa spundi barots? Nu jau diezganilgu laiku pateicoties SOcrates/erasmumsprogrammām, kā arī pašu valodasprasmēm un iniciatīvai, studentiemir iespējaspus gadu vai pat gadu paviesoties ārvalstu augstskolās un nav jābūt īpaši apdāvinātam vai īpaši jaunam, lai, atgriežoties mājās, tā būtu nevis "ragutiņu un jaun-neko nesaprotošo" problēma, bet gan acīmredzamas šasumas, kas te izglītībā valda, salīdzinot ar civilizētajām valstīm. Liela daļa ļaužu pārspīlē savu nozīmīgumu un svarīgumu kopējā lietā, tāpat arī daudzas lietas un procesi ir neadekvāti novērtēti (pārāk augstu). tā kā beidzoet lūdzu šeit zīmēt apokaliptiskas ainas, bet arī izbrauciet ārpus un tad atgriezieties, lai palīdzētu uzlabot situāciju, nevis dzīvot aklā pašapmierinātībā

Ari zemnieka darbs ir gruts, ka ta bija un ir ljoti daudz zemnieku Latvija?

Jā, un tulkošana ir izredzēto nodarbošanās, un tulkotāji ir pārcilvēki, un viņi jāapber ar zeltu. Citas profesijas ir tikai pupu mizas. Tad kā tas iespējams, ka Latvijas augstskolas katru gadu beidz simtiem jaunu tulkotāju? Tik daudz pārcilvēku?

Pilnīgi Jums piekrītu. Papildus teiktajam pastāv arī iespēja, ka par šo skandālu uzzina citu Eiropas valstu universitātes, kur plaģiātu akadēmiskajā vidē uzskata par ļoti ļoti ļoti apkaunojošu un pilnīgi nepieļaujamu lietu. Latvijai tas godu nedarītu: gan ekonomiskā krīze, gan politiskā, gan nesmukums lielākajā universitātē.

Mani neinteresē kāda grēkāža sišana krustā, bet publiskā veļas mazgāšana ir atmaksājusies, jo ar to vismaz ir panākts, ka rektors ir novirzījis šo jautājumus ekspertiem. Man gan jāatzīst, ka es no šī skandāla ceru gūt savtīgu labumu :) Eksperti jau gluži sviestu rakstīt savā argumentācijā neuzdrošināsies, bet pēc visa notikušā to ar lielu uzmanību lasīs gan studenti, gan pasniedzēji, kam līdz šim tulkošanas principi ir bijusi tumša migla. Tas liks daudziem aizdomāties, ka tulkošana nav viegls darbs, un ne perfektas svešvalodas zināšanas, ne pieredze savā sfērā vēl negarantē labu rezultātu. Tā ir īpaša prasme, turklāt tulkotājiem ir jābūt ļoti erudītiem un šis darbs ir atbilstoši jāatalgo, citādi rezultātā sanāks tikai "exploitation manual". :)

kintu » 16:09 ------ argumentācija arī būs lielākais klupšanas akmens vienu un to pašu es jums varu noargumentēt pilnīgi atšķirīgās versijās .. retorika :) eksperti nekad savos atzinumos nesaka "100% pārliecība" .. viņi saka - iespējams, pastāv varbūtība ... savukārt tas, kurš pieņem lēmumu interpretē eksperta atzinumu kā viņam pašam tīk.. līdz ar to.. paši saprotat... tulkojumu plaģiāta gadijumā varētu veikt dažādas ekspertīzes 1. augstāk minētā (sk. VTE), noskaidrojot, kas ir iespējamais tulkojuma autors 2. izvērtējot tulkojumu kā tādu un salīdzinot divus tulkojumu variantus (ja pareizi sapratu tas ir tas, ko veiks LU eksperti - tulkošanas speciālisti) abos gadījumos tiek izmantota cita metode un izpētes objekts ir cits ja vairāki eksperti (vai dažādas ekspertīzes) nonāk pie vienāda vai līdzīga atzinuma, jo lielāks ekspertīzei svars kā pierādījumiem

Varbūt nākošo cēlienu Humanitāro ZF nosaukt - "Mātes un kleitas, tēvi un meitas"?

Līdzīga prakse arī LU t.s. Humanitārajā fakultātē. Madame Kursīte ierūpēja par "zinātnisko asistentu" savu dēlu Māri Mičerevski, madame Radzobe savu meitu Zani Radzobi, madame Cimdiņa - savu meitu Agnesi Cimdiņu. Dzīvo "profesorienes" uz "urrā' ar to domu, ka pārējie ir mērgļi un neko nesaprot. M.Auziņam darba netrūks. Nākamās pēc kārtas - filologu granddāmas. ------------ Hei bet tas būtu nākošais seriāls - sauktos mātes un meitas (gandrīz kā Turgeņevam "Tēvi un dēli")

Jūs jautājat: "Kas tas ir?" Jautājat par manis rakstīto, ka filosofu mācībspēku nomelnotāji kādam kalpo. Jūsu precizitāte atspoguļojas nikā "neizpratne", jo, kā rādās, jūs tiešām neizprotat reālo dzīvi Latvijā, bet dzīvojat kādā savdabīgā "mākoņvalstībā". Atcerieties latviešu pasaku par vectēvu, kuru, viņam vecākam kļūstot, bērni un mazbērni ar ragutiņām aizvelk uz mežu. Arī filosofu nīdēšanas jautājums psiholoģiski ir līdzīgs, jo daži jaunuļi- vai nu gadu ziņā, vai arī sirdsprātiņa ziņā- grib "uzvarēt" vecākos un cienījamākos priekštečus ar zemiskām metodēm. Šie jaunuļi joprojām ir ilūzijā, ka viņu "gudrībai" izpausties un alkatībai piepildīties traucē Kūļi, Šuvajevs, Rubenis un gan jau vēl arī citi, kas ar darbu nevis ar intrigām nopelnījuši nezūdošu cieņu daudzu bijušo filosofijas studentu sirdīs. Manis pieminētā "kalpošana" ir, pirmkārt, dažu pigmeju kalpošana savai skaudībai, alkatībai un nespējai vai slinkumam apgūt filosofijas mācību kursu LU VFF.

Līdzīga prakse arī LU t.s. Humanitārajā fakultātē. Madame Kursīte ierūpēja par "zinātnisko asistentu" savu dēlu Māri Mičerevski, madame Radzobe savu meitu Zani Radzobi, madame Cimdiņa - savu meitu Agnesi Cimdiņu. Dzīvo "profesorienes" uz "urrā' ar to domu, ka pārējie ir mērgļi un neko nesaprot. M.Auziņam darba netrūks. Nākamās pēc kārtas - filologu granddāmas.

Ingrīda un Ivars Alkšņi, ilggadīgi Ženēvas universitātes profesori, augstas klases tulkotāji. Ivara publikācijas bijušas Kentaurā!

Skaidrs, bet nevajag jau tāpēc spamot. Es jau ar pirmo reizi labi varēju izlasīt. Kā jau te daudzi profesionāli tulki ir teikuši, plaģiāts kā tāds jau ir skaidri redzams. Man personīgi vairāk interesē nevis ekspertu galaslēdziens, bet argumentatīvā daļa.