Maizītis uz jautājumu, kādu viņš redz KNAB konflikta atrisinājumu un kāpēc tas līdz šim nav atrisināts, intervijā aģentūrai BNS atbildēja, ka konflikts nepiedodami ilgi turpinoties, līdz ar to ne visi patiesie konflikta cēloņi sabiedrībai ir zināmi.
"Protams, tas ir nepiedodami ilgi, ka tas nav atrisināts. Tā kā šis konflikts turpinās nepiedodami ilgi, mana pārliecība ir tāda, ka ne visi patiesie konflikta cēloņi sabiedrībai ir zināmi, acīmredzot ir kādi dziļāki konflikta cēloņi un motivācija tam, ka tas tik ilgi pastāv," norādīja Maizītis.
Pamatā Maizītis uzskata, ka vadītājam ir jābūt spējīgam atrisināt visas problēmas savā iestādē. Ja vadītājs to nav spējīgs atrisināt, ir jāatzīst sava bezspēcība un jādod iespēja strādāt citam. Ja konflikta risināšanā tiek iesaistītas tik daudzas institūcijas no ārpuses, vadītājs acīmredzot nespējot šo kritēriju izpildīt.
Uz jautājumu, vai Vilnītim ir jāaiziet, bijušais ģenerālprokurors atbildēja: "Es uzskatu, ka jā. Šādā veidā visu laiku tam pievēršot uzmanību, veidojot visdažādākās komisijas, viedokļa izteikšanas. Vadītājam ir jātiek galā, bet KNAB gadījumā deputāti tiek piesaistīti, premjers, un beigās gaida atzinumu no prokuratūras."
Maizītim ar Vilnīti gan ir bijusi maza pieredze strādāt kopā, līdz ar to viņš šo cilvēku nepazīstot.
"Ja runājam par [Jutu] Strīķes kundzi, viņai korupcijas apkarošana ir dzīvesveids. Viņa var kļūdīties, taču viņa ir darījusi, lai būtu rezultāti. Cik man šķiet, Vilnīša redzamās aktivitātes vairāk saistītas ar biroja sakārtošanu, kura novedusi pie ilgstoša konflikta. Var jau būt, ka bijušas lietas, kur viņš sniedzis būtisku atbalstu," piebilda Maizītis.
Viņam gan esot grūti spriest par to, vai politiķiem šis konflikts ir izdevīgs, taču diez vai premjeram kā KNAB pārraugam ir izdevīgi, ka viņa pārraugāmajā iestādē ir šāds konflikts.
Uz lūgumu sniegt savu vērtējumu par KNAB reģionālo nodaļu, Maizītis minēja, ka reģionālās nodaļas nav nekas slikts un, ja katrā reģionā būtu KNAB nodaļa, tas būtu liels ieguldījums cīņā pret korupciju. Jautājums gan ir par to, vai valsts var šādu nodaļu atļauties.
"Svarīgi, protams, kāda ir darba organizācija un kādas korupcijas lietas KNAB izmeklē. Svarīgi, lai šī iestāde tiek izmantota nopietnu koruptīvu noziegumu apkarošanai un varbūt ne katra lieta, piemēram, kad pagastvecis ņēmis kukuli, būtu KNAB izmeklējamā lieta. Katrā ziņā joprojām nav izdiskutēts, kuras lietas būtu piekritīgas KNAB. Viens no diskusijas pamatiem varētu tiešām būt, ka KNAB apkaro augsta līmeņa korupciju. Pašlaik ir tā - par ko ir informācija, par to arī strādā," norādīja Maizītis un piebilda, ka joprojām ar korupcijas apkarošanu nodarbojas Valsts policija, Drošības policija un finanšu policija.
Jau ziņots, ka pērn konflikts KNAB uzjundīja ar jaunu sparu. KNAB darbinieki ar vairākām vēstulēm vērsušies pie premjera par Vilnīša rīcību, informēta arī Ģenerālprokuratūra.