Tā nu iznāk, ka laikā, kad kanclere Angela Merkele runā par nepieciešamību Vācijas imamus sagatavot pašu zemē, pie mums tas jau noticis. Kopienas praktiskās dzīves vadītājs Zurafs Zainullins saka, ka sūtot jauno imamu latviešu valodas kursos, jo «citādi nevar».
Kas ir islāms?
Tā ir pakļaušanās un nodošanās Allāham visā dzīves veidā, paklausība viņa pavēlēm un norādījumiem. Islāms cilvēkā jau ir ielikts instinktu līmenī. Musulmaņi tic, ka visi pravieši ir vienas reliģijas sūtņi, proti, ir aicinājuši uz vienu un to pašu. Tā arī islāma pravietis Muhameds, lai viņam miers un Dieva svētība. Attiecīgi mēs savu reliģiju neuzskatām par slēgtu un nošķirtu no citām, bet kā vienas sākotnējās beidzamo atklāsmi.
Kā pravietis sacījis, patiesās ticības aizmetņi ir katrā, un jau no vecākiem atkarīgs, vai, izmantojot dabisko lietu stāvokli, viņš tiks izaudzināts citā ticībā - kā kristietis, ateists vai cits. Islāma pamatā ir Korānā rakstītais, ka reliģijā nav spaidu. Islāms aicina uz visu skaisto un labo, ko sludinājušas līdzšinējās reliģijas, un jo sevišķi - uz mieru un drošību.
Kas islāms nav?
Jebkas, kas ir pretrunā tikko teiktajam.
Latvijā islāms pārsvarā ir krievvalodīgs.
Jā, jūsu vēsturisko un politisko apstākļu dēļ. Latviešu lielākais vairums paši runā krieviski. Krievu valoda mūsu mošejā ir daļa no šā mantojuma.
Oficiālā Krievija nav sevišķi labvēlīga pret islāmu. Kāda ir Latvijas krievvalodīgo musulmaņu attieksme pret Krieviju?
Daudziem mājas ir Kaukāzā un Tatarstānā. Šeit ir darbs un ģimenes, un viņi ceļo šurpu turpu. Attiecības ir tādas, kādas nu ir. Daudzi no viņiem ir Krievijas pilsoņi. Savukārt tiem, kas dzimuši šeit, ir nozīmīgas attiecības ar Latviju, jo zeme, kurā esi uzaudzis, cilvēkam nozīmē daudz, pat ja viņa senči ir cēlušies no citurienes. Daudzi man zināmi krievi pirmām kārtām teiktu, ka ir no Latvijas. Turklāt islāms Latvijā ir neatkarīgāks no Krievijas nekā, piemēram, pareizticība šeit vai Ukrainā, kur starp baznīcām ir tiešas pakļautības saiknes.
Islāms nepieder nevienai zemei. Tās ir zemes un tautas, kas pieder islāmam. Protams, ne politiskā nozīmē, bet tādējādi, ka islāma dzīvesveids musulmanim ir viens, lai kas un kur viņš būtu.
Tad islāms Latvijā nav atšķirīgs nekā, teiksim, Emirātos?
Nevienai tautai nav tiesību teikt, ka mūsu islāms atšķiras no viņu islāma, jo tā ir Dieva reliģija. Ja Allāhs vai viņa vēstnesis ir kaut ko pavēlējis vai uz kaut ko aicinājis, tas ir obligāti katram musulmanim, lai vai no kuras tautas. Var būt etnisku paradumu atšķirības, bet ne ticībā. Ko jūs redzat un dzirdat Rīgas mošejā, ir tas pats, kas Emirātos, Pakistānā vai Saūda Arābijā.
Kā ar atšķirībām starp sunnītismu un šiītismu? Kam pieder Latvijas musulmaņi?
Mēs šai mošejā piederam sunnas skolai, tāpat kā vairākums Latvijā. Sunna ir mācība par visu, ko pravietis Muhameds darīja savas pravietošanas gados - viņa dzīvesveids, kas ir paraugs arī katram musulmanim. Bet arī šiīti ir šeit bijuši un lūgušies kopā ar mums.
Vai tiesa, ka sunnīti ir tādi kā mierīgāki?
Islāms pats ir mierīguma reliģija. Tāpēc sākumā es īpaši uzsvēru Korāna pantu, reliģijā nav spaidu. Allāha paša vēsts ir, ka viņš nevienu nepiespiež viņam ticēt. Musulmanim ir prieks redzēt cilvēku, kas pēc sava prāta un vēlēšanās nāk, jautā un grib sekot islāmam, bet, paldies Dievam, mūsu pasaulē ir ļoti daudz, un tā nav mūsu darīšana - spiest kādu sekot ar varu. Lai gan mēs vēlam katram un visai pasaulei piedzīvot to mieru, ko mēs piedzīvojam, sekojot islāmam. Bet neviens netiek spiests, tāpēc islāmā kā tādā nav agresijas. Tai pat laikā musulmanis nav ne naivs, ne vājš, un aizsardzība pasaulē ir svarīga.
Vai jūs Latvijā nodarbojaties ar misiju? Tādā nozīmē, kā to saprot kristietībā ar tās evaņģelizācijas pasākumiem?
Varbūt tas, ko teikšu, neizklausīsies sevišķi loģiski jūsu domāšanai, jo jūs esat tai nosacīti otrajā pusē, bet nudien - šīs ir Allāha, Dieva reliģija, un Allāham ir zināms, kā savu vārdu izplatīt. Mēs neejam cilvēkos. Cilvēki nāk pie mums. Un tad jau mēs paskaidrojam tiem, kas paši sākuši interesēties. Protams, publiski ir pieejama elementāra informācija par to, kur ir mošeja, draudzes un musulmaņi. Tā kā islāms ir atvērta reliģija, mēs esam atvērti sarunām un jebkādiem jautājumiem, jo islāmā uz tiem ir atbildes.
Kā ir ar sieviešu tiesībām?
Pasaulē nav reliģijas, kur sievietei būtu parādīts tāds gods un piešķirtas tādas tiesības kā islāmā. Par šo mēs varētu runāt vairāk, nekā varēsit nodrukāt.
Kā jūs komentētu Afganistānā notiekošo, kur cilvēkus nogalina par to, ka palaiduši meitas uz skolu?
Islāmā izglītība ir kā zēna, tā meitenes tiesības. Musulmanim nav tiesību liegt sievietei izglītoties. Tiesa, islāms domā un rūpējas par sievieti, tāpēc ir daži nosacījumi, lai sievietei garantētu drošību un aizsardzību. Tas ir nedaudz kas cits, bet tiesību ziņā islāms pret sievietēm ir līdzvērtīgi atvērts. Arī vēsturiski sievietēm islāmā ir nozīmīga loma. Pirmā pravieša Muhameda (lms) sekotāja bija viņa sieva Hadidža. Arī pirmā asinslieciniece, kuru spīdzināja un nogalināja islāma dēļ, bija sieviete - ticības dēļ stiprāka par jebkuru vīru.
Ko jūs īsumā definētu kā šariata likumus?
Vārds «šariats» pats nozīmē «likums». Reliģija ir viena, jo Dievs ir viens, bet šariats var mainīties, jo laiki mainās. Mēs arī sakām, ka neviens atsevišķais musulmanis pēc sava prāta nedrīkst tiesāt pat ne savas ticības savu brāli, kas ir grēkojis, jo ir jāizvērtē nosacījumi, un to var tikai šariata tiesa. Mēs katrs dzīvojam pēc islāma likuma, bet citus mēs katrs atsevišķi pēc šā likuma netiesājam. Tāpat islāms prasa godāt tās zemes likumus, kur ticīgais dzīvo. Mums var būt savi ieskati atsevišķās lietās, bet islāms neparedz, ka mums būtu šeit jāveicina vai jāievieš šariats. No islāma viedokļa tādu tiesību mums nav.
Ciktāl jūs esam gatavi pieļaut izteiksmes brīvību? Latviešu izcelsmes karikatūristu par viņa Muhameda attēlojumu musulmaņi ir apdraudējuši pat Zviedrijā.
Izteiksmes brīvību var interpretēt dažādi. Mūsuprāt, būtu normāli, ja šī brīvība beigtos tur, kur sākas citas reliģijas pretīgs aizskārums. Jo vairāk, ja tas kādam ir veids, kā kļūt no nekā par slavenību. Tāds cilvēks par brīvību nezina neko. Tava brīvība beidzas tur, kur tā sāk aizskart mani. Ne tikai kā musulmani, bet jebkuru cilvēku. Un mana musulmaņa brīvība beidzas tur, kur tā sāk aizskart tevi.
Vairāk lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena.