"Ja mēs redzēsim, ka Lietuvas projekts sāks virzīties uz priekšu, tad es nedomāju, ka mums ir vajadzīgas debates par pašiem savu spēkstaciju. Līdz ar to viss tagad ir atkarīgs no tā, cik ātri lietas virzīsies uz priekšu Lietuvā un vai tiks panākta vienošanās," Paets teica un piebilda, ka pēc Baltijas valstu premjeru, kā arī enerģētikas kompāniju pārstāvju tikšanās martā būs skaidrība par Igaunijas turpmāko rīcību.
Jau vēstīts, ka Igaunijas AES varētu būvēt Keibu pussalā vai Lielajā Pakri salā Igaunijas ziemeļrietumos, uzskata Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" speciālisti. Ekspertiem gan vēl jāveic augsnes stāvokļa un ģeoloģisko nosacījumu izpēte. Taču vēl jāpieņem politisks lēmums.
"Eesti Energia" jau kopš pagājušā gada beigām izstrādā projektu AES būvei Igaunijā. Kompānija uzskata - ja tiktu pieņemts likums par atomenerģijas izmantošanu Igaunijā, AES projekta izstrāde varētu ilgt trīs gadus. Igaunijas AES darbību varētu sākt 2020.-2025.gadā, un tās jauda būtu no 600 līdz 800 megavatiem.
Igaunija kopā ar Latviju, Lietuvu un Poliju iesaistījusies arī projektā, kas paredz būvēt jaunu AES Lietuvā. Tai būs jānomaina Ignalinas AES, kura saskaņā ar līgumu par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā ir jāslēdz līdz 2009.gada beigām, jo ES Ignalinā izmantotos reaktorus uzskata par nedrošiem.
Lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību arī pēc Ignalinas AES slēgšanas, Lietuva kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju iecerējusi līdz 2015.-2018.gadam uzbūvēt jaunu vairāk nekā 20 miljardus litu (4,1 miljardu latu) vērtu AES.
Jauno AES plānots būvēt Ignalinas AES tuvumā tikai 30 kilometru attālumā no Latvijas otras lielākās pilsētas Daugavpils.