"Melnās atraitnes" kaimiņi: vīrietis bija zem viņas tupeles

Pēc laikraksta vēstītā, abi dzīvojuši sociālajā mājā. Tās ir bijušās Latvijas Universitātes kopmītnes, kur šobrīd mitekli atraduši galvenokārt agrāk sodīti cilvēki, kam, iznākot no soda izciešanas vietas, nav bijis pajumtes, kur atgriezties. Aprakstot māju, LA žurnālisti vēsta: "Būtu pārspīlēti teikts, ka Stūres iela 2 ir parasta Iļģuciema māja. Jau pirmajā stāvā uzdveš stiprs urīna smārds, kas mūs neatlaidīgi pavada līdz pat trešajam stāvam. Kāpņu telpā un tumšajos garajos koridoros samanām kontingentu, kas varētu pievērst policijas uzmanību ar savu parādīšanos sabiedriskā vietā vien."Uzrunātie kaimiņi pauduši viedokli, ka Askolds bijis mierīgs cilvēks, kas nokļuvis "zem sievietes tupeles". Viņš esot gan grīdas un traukus mazgājis, gan ēst taisījis. Citi atkal zinājuši teikt, ka sieviete ne reizi vien pret savu dzīvesbiedru pacēlusi roku. ''Tovakar Inta man klapēja pie durvīm un teica, ka esot savu draugu sadūrusi. Prasīja, ko darīt. Es redzēju, ka viņš guļ asinīs, izsaucu ātro palīdzību, kas ieradās kopā ar policiju. Inta nekur nebēga un neizskatījās uztraukusies: abi tovakar bija dzēruši. Inta kopā ar policiju aizbrauca,'' stāstījis kaimiņš Dima.LA ziņo, ka 146. dzīvoklis ir aizzīmogots, tomēr zīmotnes ir noplēstas. ''Viņa nesen te bija atnākusi un savāca kaut kādas savas mantas,'' skaidrojusi kaimiņiene Rita.Kurzemes priekšpilsētas kriminālpolicijas vadītāja Ļena Keine aizturēto sievieti raksturojusi kā nemanāmu un ārēji klusu sievieti, kas nebūt neizskatījās uztraukusies, kad viņu nogādāja policijas iecirknī. Liecības viņa sniegusi labprātīgi un izvirzījusi versiju, ka nevis viņa, bet gan vīrietis esot pacēlis pret viņu roku un apsaukājis. Sadzīves strīda laikā sieviete paķērusi nazi un vīrieti nodūrusi. Nekādas emocijas, klāstot par 21.jūlija vakara notikumiem, sievietes sejā neesot bijušas samanāmas.Askolda māte Skaidrīte par Intu izteikusies skarbi. ''Viņi iepazinās tirgū, kur Askolds palīdzēja pārdot preces. Inta viņam visu laiku plijās virsū un nez kādā veidā Askoldu pievilināja. Es jau sākumā biju pret to, ka mans dēls grib dzīvot ar viņu. Biju dzirdējusi, ka viņa ir sēdējusi cietumā, man, politiski represētai, kas bijusi Sibīrijā, nepatika arī tas, ka šī sieviete ir krieviete. Tomēr dēls bija teju apmāts ar viņu. Dzirdēju šausmīgas lietas, kā sieviete gribēja izmantot manu dēlu. Viņa esot ieteikusi, lai Askolds kā donors nodod nieri, pat lai par pāris latiem nodod asinis, un dēls pat it kā neesot bijis pret. Viņam dzīvē nav gājis viegli. Notika liela nelaime: viņa tik ļoti mīlēto meitiņu, kas mācījās tikai 1. klasē, sabrauca mašīna. To Askoldam bija grūti pārdzīvot. Vienlaikus viņa toreizējā sieva sāka flirtēt ar citiem vīriešiem," tā klāstījusi Skaidrīte.Pēc viņas sacītā, dēlu nepamatoti notiesāja, jo bijusī sieva, kad salauza roku, uzrakstīja iesniegumu policijā, paziņojot, ka roku viņai salauzis Askolds. Viņam piesprieda vienu gadu un astoņus mēnešus cietumā.Iepazīstoties ar spriedumu, kurā Inta atzīta par vainīgu ''tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei'', LA secina, ka notikumu gaita un Intas sniegtie paskaidrojumi ir gandrīz identiski slepkavībai Stūres ielā.2005.gadā, uzreiz pēc Jaungada svinībām, 1.janvārī, ''sadzīviska strīda'' laikā Inta divreiz no mugurpuses iedūrusi savam toreizējam civilvīram kakla apvidū un gūžā. Abi esot izdzēruši pudeli vīna, un, pēc Intas sacītā, vīrietis esot viņu apsaukājis, kas viņu sadusmojis, tāpēc sieviete ķērusies pie naža. Dūrieni sākotnēji neesot izskatījušies dzīvībai bīstami, tāpēc mediķi pat nav izsaukti. Vīrietis nedēļu, arvien vairāk savārgdams, gulējis mājās, kur, kā noprotams, dzeršanas turpinājušās, bet vīrietis veselības problēmu dēļ tajās nepiedalījās, ziņo avīze. Mediķus izsauca tikai 9. janvārī, kad Intas civilvīrs jau bija miris. Inta pilnībā atzina vainu, un lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Inta alkohola atkarības dēļ bija Narkoloģijas centra uzskaitē. Viņai piesprieda četrus gadus cietumsoda, tomēr atbrīvoja pirms termiņa 2008.gadā par ''labu uzvedību''.