Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2009.gada decembra sākumā bija 169 236, decembra beigās – 179 235 bezdarbnieki. 2009.gada decembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 19 922 personām.Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgā - 12,1%, Tukuma rajonā – 12,2%, Ventspils rajonā – 12,5%, Daugavpilī – 13,3%, Jelgavā – 13,5%, Jūrmalā – 14,1%, Ventspilī – 14,1% un Limbažu rajonā – 14,6%.Augstākais bezdarba līmenis 2009.gada decembrī reģistrēts Rēzeknes rajonā – 32,7%, Ludzas rajonā – 28,3%, Krāslavas rajonā – 25%, Kuldīgas rajonā– 23,9%, Rēzeknes pilsētā - 23,4%, Balvu rajonā – 23%, Preiļu rajonā – 22,7%, Dobeles rajonā – 23,2%, Alūksnes rajonā – 20,8%, Aizkraukles rajonā – 20,1%.3072 NVA reģistrētie bezdarbnieki decembrī iekārtojās darbā. Savukārt NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 21 731 bezdarbnieks decembrī strādāja pagaidu darbos.
Mēneša laikā bezdarbnieku skaits pieaug par 10 tūkstošiem
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
VIEDOKLIS
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
Sagaidāms, ka bezdarbs turpinās palielināties arī 2010.gada pirmajā pusē, bet tā pieaugums kļūs daudz lēnāks, jo lielākais nodarbinātības kritums jau ir aiz muguras. Turklāt reģistrētā bezdarba pieaugums, visticamāk, būs vēl lēnāks nekā darba meklētāju pieaugums, jo 2009.gada nogalē cilvēki steidzās reģistrēties NVA, lai varētu vēl saņemt nesamazinātos pabalstus (no 2010.gada janvāra tika noteikti pabalstu griesti). Gada otrajā pusē bezdarbs varētu samazināties tikai emigrācijas un ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju īpatsvara kāpuma dēļ, jo jaunu darba vietu radīšana vēl būs niecīga. Lai gan NVA veiktie aktīvie nodarbinātības pasākumi ir apsveicami, diemžēl tie nav pietiekami, lai mazinātu ilgtermiņa bezdarbu ekonomikā.
Lai mazinātu spiedienu uz bezdarbu ir nepieciešama ražīguma izaugsme, kas palīdzētu uzlabot Latvijas ārējo konkurētspēju. Tai ir jābūt balstītai uz ražošanas apjomu palielināšanu (piem. meklējot jaunus tirgus un piedāvājot jaunus produktus), procesu optimizāciju, tehnoloģiju uzlabošanu. Atslēgas vārds ir inovācijas.
Uzņēmējiem, kas investē inovatīvās prasmēs un risinājumos krīzes laikos, ir arī labāka atdeve līdz ar izaugsmes iestāšanos. Arī valsts politikas veidotājiem ir jāpalīdz šim procesam, un viens no svarīgākajiem faktoriem ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, kā arī biznesa vides veicināšana (piem., administratīvo barjeru mazināšana). Tas sekmētu ne tikai veiksmīgu atkopšanos pēc krīzes, bet arī turpmāku ilgspējīgu izaugsmi.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!