Minimālās algas provizoriskais lielums, ko paredz šāds minimālās algas noteikšanas variants, 2012.gadā varētu būt 206 lati, 2013.gadā - 212 lati un 2014.gadā - 218 lati.
Nosakot minimālās algas lielumu, tiks vērtētas makroekonomisko rādītāju kopu izmaiņas par iepriekšējo gadu - iekšzemes kopprodukts, reģistrētais bezdarba līmenis, nodarbinātības līmenis, patēriņu cenu indekss, mēneša vidējā bruto darba samaksa, tostarp mēneša vidējā bruto darba samaksa apstrādes rūpniecībā, kā arī citi rādītāji - Igaunijas un Lietuvas minimālās algas izmaiņas par iepriekšējo gadu un nodokļu sistēmas plānotās izmaiņas - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma plānotās izmaiņas nākošajā gadā.
Kā norādījusi Labklājības ministrija, minimālās algas lielumam jāveicina tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība un nodarbinātības pieaugums, kā arī tai jātuvinās Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza vidējai gada vērtībai.
Lai noteiktu minimālās algas lielumu, tiks izvērtēti dažādi administratīvajā procesā un kriminālprocesā izmantotie lielumi, kā arī citi valsts sociālā nodrošinājuma pasākumi, kas piesaistīti minimālajai algai, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonds un Juridiskās palīdzības administrācija, un attiecībā uz notiesāto darba algu, kas tiek noteikta 50% no minimālās algas.
Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem izstrādājusi Labklājības ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī sociālo partneru pārstāvji. Kopumā tika piedāvāti trīs varianti minimālās darba algas noteikšanai. Otrais variants, ko neapstiprināja valdības komiteja, paredzēja, ka minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta vai samazināta atbilstoši darba ražīguma izmaiņām kalendārajā gadā pirms gada, kurā apstiprina jauno minimālās algas apmēru. Trešais variants, kas arī netika akceptēts, paredzēja, ka, sākot ar 2012.gadu, minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniegtu 100% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības.
Arī vairākums darba grupas locekļu atbalstīja priekšlikumu par to, lai minimālā alga netiktu tieši piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet turpmāk tās pārmaiņas tiek noteiktas atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī, ņemot vērā plašu makroekonomisko rādītāju kopu un citus rādītājus, jo krasi mainīgās valsts ekonomiskās attīstības situācijā tas ir vienīgais variants, kas ļautu elastīgi reaģēt uz makroekonomikas attīstības pārmaiņām.
Valstī minimālā alga ir zemākā mēneša darba alga, kas visiem darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normālā darba laikā - 40 stundas nedēļā. Minimālās algas regulējums valstī noteikts Darba likumā un Ministru kabineta noteikumos.