Pašlaik darba nespējas lapu var izsniegt viens ārsts vai ārsta palīgs, nekonsultējoties ar speciālistiem, līdz ar to ne visiem strādājošajiem, kas ilgstoši slimo, pieejama kvalitatīva ārstēšanās. Tāpēc noteikumus par darba nespējas lapas izsniegšanu paredzēts papildināt ar normu, ka gadījumos, ja darba nespēja ir ilgāka par 60 dienām, ģimenes ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista.
Bet, ja darba nespēja ir ilgāka par pusgadu, ģimenes ārstam būs pienākums strādājošo nosūtīt uz veselības pārbaudi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā, lai tā lemtu par invaliditātes noteikšanu. Līdz ar to tiktu dota iespēja ilgstoši slimojošajiem saņemt efektīvu ārstēšanu un rehabilitāciju.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka ar katru gadu slimības lapas tiek izsniegtas arvien biežāk un to termiņš ir garāks, līdz ar to arvien vairāk līdzekļu no valsts budžeta jāizmaksā sociālajos pabalstos. Ja 2001.gadā slimības pabalstu izmaksai izlietoja 9,54 miljonus latu, tad 2005.gadā gandrīz trīs reizes vairāk - 27,26 miljonus latu.
Turklāt gan darba devēji, gan arī Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija norāda, ka atsevišķos gadījumos strādājošie slimības lapas izmanto negodprātīgi un, pamatojoties uz nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, izvairās no darba.
"Turklāt šādi gadījumi kļūst arvien vairāk izplatīti un rada arvien lielākus zaudējumus gan darba devējiem, gan valstij kopumā," norāda LM. Ministrija arī uzsver, ka līdz ar noteikumu grozīšanu iecerēts panākt strādājošo ātrāku atgriešanos darba tirgū un samazinātos gadījumi, kad slimības lapas tiek izsniegtas nepamatoti.