Mirušajam zīdainim pierādīta tuberkulozes diagnoze

Nesaprotu par ko strīds jo nomirst jau gan potēti gan nepotēti! Un dabīgā atlase notiek arī ar visu potēšanos! Mēs tikai izliekamies un gribam būt gudrāki par par to kas veic šo atlasi.......

To, cik daudz cilvēka organismā mīt baktēriju un kāds no tām labums vai ļaunums, tā īsti saprata līdz ar AIDS izplatību- un "nez kāpēc" tie, kuriem neizdodas vīrusu pietiekami ilgi apspiest, mirst, turklāt tieši no pārmērīgas baktēriju aktivitātes....

Baktēriju ir ļoti daudz un tās ir ļoti dažādas, un no Koha nūjiņas nekāda labuma nav.....Tas par mirušo šūnu pārstrādāšanu ir pilnīgs sviests- pārstrādā pats organisms un baktērijas ar pārstrādi nodarbojas resnajā zarnā- ja, piemēram, pēc veģetāras maltītes urkšķ vēders, tad tas tāpēc, ka baktērijas pārstrādā to, ko zarnas nespēja sagremot. Un "skābais piesārņojums" vispār ir galīgas muļķības, jo, ja vien cilvēkam ir vielmaiņu viss kārtībā, organisms pH fiksi atjaunos, jā, nieru slimniekiem, diabētiķiem un vēl dažiem acidoze gadās, taču tam nav nekā kopīga ar baktērijām.

Par vakcināciju- pret to- mūsu tv runāja imunologs, kas jau piecus gadus nespēj nokārtot formalitātes, lai sertifikātu atjaunotu....

Viens ir visnodaļ droši: ja bērnu vakcinē, tuberkulozo meningītu un tamlīdzīgus plaša mēroga "jaukumus" viņš pie puslīdz normālas imunitātes noteikti nedabūs. Un pārējais ir ārstējams.

Iesaku kaut vai palasīties jauno "Ilustrēto zinātni"- tur tāda smuka, smuka karte ielikta, kur redzams, ka mēs esam tikpat sūdīgā situācijā, kā, piemēram, Indieši....Turklāt mūsu tbc ir rezistenta, jo bomzis padzer vidu divas tabletes no kokteiļa, tad viņam apnīk, bet piespiedu ārstēšana taču ir nehumāna, humāni ir visus aplaist ar bīstamu infekciju!

Nu un tad? Tajos laikos par veselību varēja apgalvot tikai to, kas tiešām bija pierādīts. Un veselības aprūpe bija.

Tad sīkos nelaidīs skolā. Nē, es tomēr esmu par to, ka ir jānosaka: bērns līdz 18 gadiem nav vecāku īpašums, tāpēc, ja arī vecāki paši negrib, tik un tā ir jāveic visas nepieciešamās potes un, ja vajag, arī asinspārliešana.

Pareizi, vakcīna, kas iepazīstina organismu ar izraisītājiem, neliekot slimot, ir slikta, toties īsta, dzīva slimība - brīnišķīga? Un ar to literatūru: piedod, taču neviena objektīva pētījuma, kas pierādītu, ka vakcīna ir slikta, nav, ir tikai baumas.

Lai dzīvo debilie vecāki!- jo galu galā vakcīna tieši tam ir domāta, lai zīdaiņi nedabū tuberkulozo meningītu!

Bail padomāt, ko (ne) darītu šitādi vecāki, ka viņu bērnam iekostu kāds savvaļas dzīvonieks vai suns, kam potenciāli varētu būt trakumsērga. Latvijā tagad ir tāda pati nepotēšanas mode kā bija pie britiem desmit gadus atpakaļ. Rezultātā Liebritānijā ir tik daudz pret masalām nepotētu skolas vecuma bērnu, ka pagājušogad strauji pieauga saslimušo bērnu skaits, un daļa no viņiem nomira. Nomirt no masalām 21. gadsimtā, tikai tāpēc ka vecāki ir "zaļie", nu vai nav nav nožēlojams liktenis?

Domāju, Jūs aizskārāt vēl vienu ļoti svarīgu punktu - pošu regularitāte. Varu saderēt, ka lielais vairums to, kuri šeit zākā šos vecākus un lielās ar savu sapotētību, nemaz nezina, ka kaut vai tā pati tuberkulozes pote nedarbojas mūžīgi. Un tad man atkal ir jautājums, vai to naudu, kas tika novirzīta hepatīta B potēšanai vai ikgadējās gripas dzenāšanai utt., nevarēja virzīt kā saprātīgāk. Kaut vai sabiedrības informēšanai par atkārtotas potēšas nepieciešamību tuberkulozei.

[Patiesībā iepriekšējais posts nebija adresēts "Lieki nepotējos, bet", bet šis gan.] Pilnībā Jums piekrītu! Nepotētāji savā ziņā "parazitē" uz potēto rēķina. Bet ir arī noteikti saprātīgi riska līmeņi, piemēram, ar bakām vairs nepotē, jo uzskata, ka inficēšanās risks ir pārāk zems. Var pieņemt, ka daži vecāki atsevišķām slimībām pieņem šādu lēmumu it kā vēl pirms oficiāli tiek atzīts, ka saslimstības riski ir ļoti zemi. Arī par tiem 40% (potētie) pret 60% (nepotētie) tuberkulozes slimniekiem nav tik viennozīmīgi. Ideālai statistikai jāskatās, kas tās par grupām - riska, neriska - utt. Domāju, ka tad nepotēto pozīcijas izskatītos matemātiski sliktāk. Bet tur jau tā nelaime, ka normāls informācijas vietā ir teksti "Jūs vēlat savam vērnam nāvi!" (Teksts ir vārds vārdā no dzīves.) Savukārt Latvijas pošu kalendārs ir tā piebāzts, turklāt ar slaveno kombinēto poti priekšgalā, ka vai katra ģimene ir saskārusies vai personiski zina cilvēkus, kas ir saskārušies ar blaknēm. Nu, varbūt tomēr nepotēsim visas "bērnu slimības" un nepārbaudītās potes, kā arī tās, no kurām blaknes ir lielākas iespējas (statistiski!) noķert kā pašu slimību? Vēl arī Rota vīruss un ikgadējās gripas kaut kā nepārliecina. Un šo naudu virzīsim patiešām informēšanai! Piemēram, par tuberkulozes pošu reālo lietderību, blakņu un pašas slimības risku salīdzinājumu utt.

Par tiem 40% te jau cilvēks pateica - 40% no saslimušajiem ir potētie. Patiešām nemeklēšu ne linku, ne publikāciju, bet tas ir vispārzināms fakts. Vai tas dod pamatu apgalvot, ka potes būtu viennozīmīgi glābšas šo bērniņu? Vai tas dod pamatu uzbrukt viņa vecākiem? Te vēl parādās komentāros, ka bērniņam esot bijušas kaut kādas citas nopietnas problēmas. Nu tad vispār! Nēsātāji mums ir pusnācija, bet tuberkuloze var šādi izpausties tikai sevišķos gadījumos, galvenokārt novājinātos organismos. Ja bērniņa organisms bija novājināts ar pavisam citām slimībām, tad kādā sakarā šī potēšanas un vecāku zākāšanas kampaņa?!

...turpinājums... Dzīvības saglabāšana organismam ir augstākā prioritāte, un šim mērķim kalpo dažādi pašaizsardzības un pašattīrīšanās procesi organismā, kurus mediķi kļūdaini nosauc par slimību. Viens no faktoriem, kas apdraud dzīvību, ir asins pH līmeņa novirzes ārpus pieļaujamā diapazona 7,8, jo tad apstājas enzīmu darbība. Pastāvīgam asins pH ir jābūt 7,36-7,44. Asins pH novirzi uz skābo pusi sekmē skābinoša pārtika un dzērieni, kā arī jebkādi medikamenti, kas pēc savas struktūras un sastāva nav organismā fizioloģiski izmantojami ne šūnu barošanai, ne enerģijas ieguvei, un tādēļ organisms pret tiem izturas kā pret liekām un piesārņojošām substancēm, no kurām jāatbrīvojas. Lielākā daļa Rietumu sabiedrības ikdienā lieto skābinošo pārtiku un piekopj asinis skābinošu dzīves veidu (pārslodzes, stresi). Kāpēc viņi nemirst kā mušas jau agrā jaunībā? Par to rūpējas organisma dabiskā inteliģance: piemēram, kalcijs no zobiem un kauliem tiek “pārsviests” uz asinīm to pH līmeņa normalizēšanai dienām, mēnešiem un gadiem ilgi, kā rezultātā... bojājas zobi un veidojas osteoporoze (kaulu veselība ir organisma dzīvībai mazāk vitāls faktors, nekā asins pH līmenis). Organisma dzīvības aizsargāšanu veic vēl daudzi citi mehānismi, taču to uzskaitīšana un analīze nav šī raksta mērķis. Skābinošais piesārņojums paātrina šūnu atmiršanas procesu organismā, un, kā jau tas ir likumsakarīgi visā dzīvajā dabā – mirušās šūnas ir baktēriju maltīte. Baktērijas ir klātesošas slimības procesos ar vienu vienīgo mērķi - sadalīt un sagatavot izvadīšanai metaboliskos atkritumus, toksīnus, mirušās šūnas un audus, - un kā tādas tās ir vitāli svarīgas atveseļošanās procesa sastāvdaļas. Baktērijas vairojas tad, kad ķermenī palielinās mirušo organisko substanču daudzums, ar ko tām baroties, bet nevis tāpēc, ka tās pēkšņi, ne no šā, ne no tā izlēmušas kļūt saimnieka organismam naidīgas. Baktērijas nevis rada slimību (piesārņojumu organismā), bet gan ir “sanitāri”, kas sakopj cilvēka aplamās darbības rezultātā organismā izveidoto miskasti. Tas arī ir iemesls, kāpēc tās redzam klātesošas intensīvākos attīrīšanās procesos. Baktērijas nav slimības cēlonis, tāpat kā mušas nav atkritumu kaudzes cēlonis. Baktērijas nav cēlonis tā organiskā materiāla nāvei, kuru tās sadala. Kad baktērijas savu lomu ir izpildījušas, to forma un skaits atgriežas pie sākotnējā, kāds ir normāls un nepieciešams veselīgam organismam. No tā, ka baktērijas ir klātesošas un aktīvas mirušu organisku substanču sadalīšanas procesā, izdarīt secinājumu, ka tās ir organiskās substances nāves cēlonis, ir absurdi. Ir aplami arī nosaukt baktēriju aktivitātes par “uzbrukumu” vai par “invāziju”; ja nu vienīgi mēs ar to domājam baktēriju uzbrukumu toksīniem. Patiesībā vienīgas reālais uzbrukums ir mūsu pašu uzbrukums savam personīgajam ķermenim, kuru mēs veicam ikdienā ar nedzīvo pārtiku un dzērieniem, medikamentiem, pārēšanos, pārmērīgi vēlu iešanu gulēt un citiem neveselīgiem paradumiem un stresiem, kas rada enerģijas trūkumu mūsu organismā, ar to apgrūtinot gan gremošanas, gan izvadīšanas procesus. Nenoliedzama ir arī piesārņotās ārējās vides iedarbība uz mūsu veselību, kas, tāpat kā piesārņotā vide mūsu organisma iekšienē, ir cilvēku roku un prāta aplamo darbu rezultāts.