Saeima ceturtdien lems par kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam uz vakanto vietu, jo jūnijā beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš Jurim Jelāginam. Viņš gan amatu atstās tikai tad, kad būs izskatīta viņa kompetencē esošā lieta par tiesnešu algām, bet tas esot dažu nedēļu jautājums.
Tāpat kā Valsts prezidenta, arī Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 balss. Prognozes liecina, ka V.Muižniecei ir izredzes gūt šo nepieciešamo balsu vairākumu, jo vērojumi liecina, ka par atbalstu TP kandidātei citu partiju kolēģus cenšas pārliecināt arī TP līderis Andris Šķēle.
Par V.Muižnieci varētu balsot TP un LPP/LC, kas kandidāti izvirzīja, ZZS un TB/LNNK, atsevišķi neatkarīgie deputāti — bijušie V.Muižnieces kolēģi. Taču viņas izredzes var izšķirt PCTVL, kas savu attieksmi neatklāj. Saskaņas centrs varētu neatbalstīt nevienu no kandidātēm.
Saeimai ceturtdien var arī neizdoties izraudzīties Satversmes tiesas tiesnesi, jo 51 balsi var nesaņemt neviena no pretendentēm.
Muižniece jūt atbalstu, bet Saeimas balsojuma iznākumu neprognozē
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, kura kandidē uz Satversmes tiesas tiesneša amatu un konkurēs ar _Vienotības _nominēto Satversmes tiesas padomnieci Silviju Meijeri, _Dienai _trešdien atzina, ka ir sajutusi kolēģu labvēlīgo attieksmi, «bet es negribu neko prognozēt, jo mums ir dažādas pieredzes ar aizklātiem balsojumiem».
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
VIEDOKLIS
Sabiedrība par atklātību Delna:
"Ilggadējās Tautas partijas biedres Vinetas Muižnieces ievēlēšana Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā draud sagraut šo institūciju no iekšienes. V.Muižniecei kļūstot par ST tiesnesi, pastāv būtisks risks, ka ST nonāks tiešā politisko partiju ietekmē. Politiskās partijas, kuras gatavas balsot par V.Muižnieci, skaidri parāda, ka vēlas vājināt vienu no demokrātijas balstiem Latvijā.
Pildot Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākumus 9.Saeimā, V.Muižniece ir atbalstījusi tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kurus vēlāk ST ir atzinusi par Satversmei neatbilstošiem. Piemēram, V.Muižniece ir balsojusi par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pieņemšanu, ar ko tika veikti nepamatoti ieturējumi no pensijām. Arī tuvākā nākotnē ST var nonākt 9.Saeimas pieņemti likumi.
Raugoties uz ST fundamentālo lomu un jēgu Latvijas demokrātijā, ir skaidrs, ka ST tiesneša pienākumus kvalitatīvi spēj pildīt tikai augstākās raudzes jurists ar atbilstošu izglītību un akadēmisko pieredzi. V.Muižniecei ir 1984.gadā iegūta augstākā izglītība tiesību zinātņu specialitāte, bet maģistra grādu deputāte 2000.gadā ieguvusi sabiedrības vadībā.
Papildus jānorāda, ka pati V.Muižniece ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem. 2009.gada 24.septembrī Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumu Satversmes tiesas likumā projektu, lai noteiktu maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem. V.Muižnieces vadītā Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidīja, tā vietā sagatavojot savu variantu un paverot ceļu nekvalificētu kandidātu nonākšanai ST.
Gan Latvijā, gan dažviet pasaulē pastāv prakse, ka par ST tiesnešiem kļūst politiķi. Tomēr jāatzīmē, ka V.Muižniece nav parasta ierindas deputāte, bet TP frakcijas vadītāja 9.Saeimā un TP valdes locekle. Tas rada būtisku pamatu šaubām, vai šī persona vienas dienas laikā spēs saraut saikni un atkarību no TP un pārejās politiskās elites, lai turpmāk vērtētu savu un partijas biedru pieņemto lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.
Kandidātam sava profesionalitāte un spēja spriest neatkarīgi ir jāpierāda pirms nokļūšanas atbildīga amatā. Tas ir nožēlojami un nepieņemami, ka vairāki politiski spēki ir gatavi atbalstīt vāju un poltiski ietekmējamu kandidāti tikai tāpēc, lai nodrošinātu savu ietekmi un interešu ievērošanu institūcijā, kuras sūtība ir kalpot par Latvijas valsts tiesisko balstu. V.Muižnieces apstiprināšana būtu vēl viens apliecinājums tam, kā strādājusi 9.Saeima, kad demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanai fundamentāli svarīgās institūcijās tiek "iebīdīti" politiskai elitei pietuvināti vai ar to tieši saistīti cilvēki. Par ST tiesnešiem jau ir apstiprināti V.Skudra un K.Balodis, kuru kandidatūras negatīvi vērtētas ekspertu lokā. Ja V.Muižnieci apstiprinās amatā, Latvijā tiesiskums tiks grauts tālāk.
"Ilggadējās Tautas partijas biedres Vinetas Muižnieces ievēlēšana Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā draud sagraut šo institūciju no iekšienes. V.Muižniecei kļūstot par ST tiesnesi, pastāv būtisks risks, ka ST nonāks tiešā politisko partiju ietekmē. Politiskās partijas, kuras gatavas balsot par V.Muižnieci, skaidri parāda, ka vēlas vājināt vienu no demokrātijas balstiem Latvijā.
Pildot Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākumus 9.Saeimā, V.Muižniece ir atbalstījusi tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kurus vēlāk ST ir atzinusi par Satversmei neatbilstošiem. Piemēram, V.Muižniece ir balsojusi par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pieņemšanu, ar ko tika veikti nepamatoti ieturējumi no pensijām. Arī tuvākā nākotnē ST var nonākt 9.Saeimas pieņemti likumi.
Raugoties uz ST fundamentālo lomu un jēgu Latvijas demokrātijā, ir skaidrs, ka ST tiesneša pienākumus kvalitatīvi spēj pildīt tikai augstākās raudzes jurists ar atbilstošu izglītību un akadēmisko pieredzi. V.Muižniecei ir 1984.gadā iegūta augstākā izglītība tiesību zinātņu specialitāte, bet maģistra grādu deputāte 2000.gadā ieguvusi sabiedrības vadībā.
Papildus jānorāda, ka pati V.Muižniece ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem. 2009.gada 24.septembrī Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumu Satversmes tiesas likumā projektu, lai noteiktu maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem. V.Muižnieces vadītā Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidīja, tā vietā sagatavojot savu variantu un paverot ceļu nekvalificētu kandidātu nonākšanai ST.
Gan Latvijā, gan dažviet pasaulē pastāv prakse, ka par ST tiesnešiem kļūst politiķi. Tomēr jāatzīmē, ka V.Muižniece nav parasta ierindas deputāte, bet TP frakcijas vadītāja 9.Saeimā un TP valdes locekle. Tas rada būtisku pamatu šaubām, vai šī persona vienas dienas laikā spēs saraut saikni un atkarību no TP un pārejās politiskās elites, lai turpmāk vērtētu savu un partijas biedru pieņemto lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.
Kandidātam sava profesionalitāte un spēja spriest neatkarīgi ir jāpierāda pirms nokļūšanas atbildīga amatā. Tas ir nožēlojami un nepieņemami, ka vairāki politiski spēki ir gatavi atbalstīt vāju un poltiski ietekmējamu kandidāti tikai tāpēc, lai nodrošinātu savu ietekmi un interešu ievērošanu institūcijā, kuras sūtība ir kalpot par Latvijas valsts tiesisko balstu. V.Muižnieces apstiprināšana būtu vēl viens apliecinājums tam, kā strādājusi 9.Saeima, kad demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanai fundamentāli svarīgās institūcijās tiek "iebīdīti" politiskai elitei pietuvināti vai ar to tieši saistīti cilvēki. Par ST tiesnešiem jau ir apstiprināti V.Skudra un K.Balodis, kuru kandidatūras negatīvi vērtētas ekspertu lokā. Ja V.Muižnieci apstiprinās amatā, Latvijā tiesiskums tiks grauts tālāk.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!