Par V.Muižnieci nobalsoja 52 deputāti, pret - 41. Par otru kandidāti Silviju Meijeri balsoja 28 deputāti, pret - 65. Abi kandidāti svītroti 13 biļetenos. Tāpat kā Valsts prezidenta, arī Satversmes tiesas tieneša ievēlēšanai bija nepieciešama vismaz 51 balss.
Saeimai bija jāizvēlas Satversmes tiesas tiesnesis uz vakanto vietu tiesā, jo jūnijā beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš Jurim Jelāginam. Uz šo amatu Vienotība izvirzīja Satversmes tiesas padomnieci Silviju Meijeri, savukārt Tautas partija un LPP/LC — TP frakcijas vadītāju un arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci, kura ir politikā jau 12 gadus, bijusi arī tieslietu ministre.
Jau šodien V.Muižniece atkāpsies no Saeimas Tautas partijas frakcijas vadītāja amata un pakāpeniski pabeigs iesāktos darbus Saeimas Juridiskajā komisijā, atstājot arī tās vadību.
Sākot pildīt tiesneša amata pienākumus, viņa izstāsies no Tautas partijas, jo tiesneša amats nav savienojams ar politisko darbu. Uz jautājumu, vai viņai izdosies saglabā politisko neitralitāti, V.Muižniece atbildēja: «Katram, kas mani pazīst, par to nevar būt ne mazāko šaubu.»
V.Muižniece norādīja, ka šobrīd ir sācies pārejas periods līdz brīdim, kad pilnvaras beigsies ST tiesnesim Jurim Jelāginam.
J.Jelāgina pilnvaras beidzas 8.jūnijā, bet amatu viņš atstās tad, kad būs pabeigta ST iesāktās lietas izskatīšana. Savukārt V.Muižnieces pilnvaras sāksies tad, kad viņa būs nodevusi ST tiesneša zvērestu Valsts prezidentam.
Lai gan daudzi deputāti neatklāj, kā viņi balsoja, var pieļaut, ka V.Muižnieci atbalstīja TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK, kā arī daži neatkarīgie deputāti, jo bijušais TP biedrs Jānis Lagzdiņš Dienai uz jautājumu, kā balsojis viņš, atbildēja: «Protams, ka par Vinetu Muižnieci.»
Pirms ievēlēšanas Saeimā V.Muižniece bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomniece juridiskajos jautājumos, strādāju arī Augstākās Padomes Juridiskajā pārvaldē. Par viņas priekšrocību tiek uzskatīta daudzpusīgā pieredze valsts varas institūcijās, taču politiķei nav zinātniskā darba pieredzes, kāda savukārt ir S.Meijerei, kura ir arī LU lektore.
Premjera pārstāvētā Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka ST būtu jāstrādā cilvēkam no akadēmiskās vides, S.Meijeri uzskatot par labu izvēli arī viņas politiskās neitralitātes dēļ.
Pret V.Muižnieces kandidatūru iebilda Sabiedrība par atklātību Delna, uzskatot, ka viņa nav parasta ierindas deputāte, bet TP frakcijas vadītāja 9.Saeimā un TP valdes locekle. Tas rada būtisku pamatu šaubām, vai šī persona vienas dienas laikā spēs saraut saikni un atkarību no TP un pārejās politiskās elites, lai turpmāk vērtētu savu un partijas biedru pieņemto lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.
Turklāt, pildot Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākumus 9.Saeimā, V.Muižniece, pēc Delnas teiktā, ir atbalstījusi tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kurus vēlāk ST ir atzinusi par Satversmei neatbilstošiem. Piemēram, V.Muižniece ir balsojusi par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pieņemšanu, ar ko tika veikti nepamatoti ieturējumi no pensijām. Arī tuvākā nākotnē ST var nonākt 9.Saeimas pieņemti likumi, paziņojumā norāda Delna.
(papildināta visa ziņa)