„Normas, kas pieņemtas jau pirms 14 gadiem, mūsdienu apstākļos liek
uzdot virkni jautājumu par prezidenta iespējām solidarizēties ar valsts
iedzīvotājiem. Likums neļauj Valsts prezidentam atteikties no daļas
sava atalgojuma, tāpat bijušie prezidenti nevar atteikties no valsts
piešķirtā dzīvokļa vai automašīnas neatkarīgi no tā, vai viņiem tas
nepieciešams. Kādēļ jāpiespiež lietot dzīvokli, ja ir māja?” jautāja
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. „Cilvēks, kurš
ievēlēts par prezidentu, nereti ir pietiekami pārtikusi un labi
nodrošināta persona, tādēļ ir jāparedz iespēja attiekties no valsts
noteiktajām garantijām.”
Valsts prezidenta pārstāvji paredzējuši konsulēties ar bijušajiem prezidentiem par jauno ierosinājumu.
V.Muižniece pauda, ka ir saprotams 1995.gadā pieņemtā likuma mērķis pasargāt Valsts prezidenta institūtu no ārējas ietekmēšanas, taču mūsdienu apstākļos normas, kas valsts augstākajai amatpersonai nedod manevru iespējas, vairs neatbilst aktuālajai situācijai.
Deputāti vienojās, ka likumprojekts trešajam lasījumam virzāms pēc tam, kad Saeimā būs iesniegta nākamā gada valsts budžeta pakete un būs skaidrība par to, kā nākotnē tiks noteikts valsts sektorā strādājošo atalgojums.
Likums Valsts prezidentam pēc pilnvaru termiņa beigām paredz dzīvokli, auto un
privātsekretāru.