Grozījumi likumā noteic, ka šogad un 2010.gadā pensiju otrajam līmenim novirzīs 2% no sociālajām iemaksām. Grozījumu projekts arī paredz, ka 2011.gadā pensiju otrajam līmenim tiks novirzīti 4% sociālo iemaksu, bet no 2012.gada un turpmāk - iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs 6%.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece (Tautas partija) pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām gan vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pirmo reizi valdība parlamentam iesniegusi likumprojektu, kura anotācijā autori atzīst - tā kā likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu redakcija ir pretrunā ar no Satversmes pirmā panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu un rada pamatu personām vērsties Satversmes tiesā.
Muižniece uzsvēra, ka šo likumprojektu vīzējušas vairāku ministriju amatpersonas, kas tādējādi apzinās, kāds likumprojekts tiek nodots komisijām.
Tāpēc viņa aicināja atbildīgās Saeimas komisijas, kas skatīs likumprojektu, ļoti rūpīgi vērtēt valsts fondēto pensiju likumā paredzamos grozījumus, kā arī padarīt šos grozījumus pēc iespējas mazāk apšaubāmus un atbilstošus Satversmei.
Muižniece sacīja, ka tas ir nebijis gadījums, kad likumprojekta anotācijā tiek norādīts uz tā neatbilstību Satversmei, un parlaments pēc būtības tādus likumus nevar pieņemt.
Arī deputāts Aigars Štokenbergs ("Sabiedrība citai politikai") norādīja, ka sagatavotie grozījumi valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz samazināt sociālo iemaksu likmi, kas tiek novirzīta otrajam pensiju līmenim, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un, pieņemot šādu likumu, var sagaidīt, ka tas tiks apstrīdēts Satversmes tiesā.
Šādi grozījumi likumā pieņemti, lai iegūtu papildu līdzekļus valsts speciālajā sociālajā budžetā. Paredzams, ka, samazinot iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā 2009.gadā līdz 2%, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze valsts speciālajā budžetā palielinātos par 106,3 miljoniem latu, savukārt fondēto pensiju shēmā 2009.gadā tiktu novirzīti 106,7 miljoni latu, aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.
Viņa piebilda, ka sociālo iemaksu likme pensiju otrajā līmenī samazināsies, lai palielinātu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, nodrošinot saistību izpildi pret esošajiem pensiju un pabalstu saņēmējiem, kā arī ņemot vērā pēdējā laikā nestabilo finanšu tirgus situāciju.
Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, otrais - valsts obligātā fondēto pensiju shēma, bet trešais - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk vai atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā.
Pensiju sistēmas otrais līmenis - valsts obligātā fondēto pensiju shēma - ir balstīts uz individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principu, paredzot, ka daļa no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks investēta. Tādējādi, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi vecuma pensijām, ir iespējams iegūt papildu pensijas kapitālu, līdz ar to nodrošinot augstāku ienākumu atvietojuma līmeni vecumdienās. Iesaistīšanās pensiju sistēmas otrajā līmenī ļauj shēmas dalībniekam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un it īpaši izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.
Jurševska norādīja, ka iemaksu likme fondēto pensiju shēmā Latvijā patlaban ir visaugstākā no Baltijas valstīm. Igaunijā iemaksu likme ir 6%, bet pašlaik notiek diskusija par likmes samazināšanu par 3%, bet Lietuvā likme ir 3%, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāka nekā 2008.gadā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 1.maijā.
Galīgais lēmums par grozījumiem valsts fondēto pensiju likumā vēl būs jāpieņem Saeimā.
Šie likuma grozījumi jau izraisījuši asas diskusijas sabiedrībā un starp speciālistiem, jo nav viennozīmīgas pārliecības, ka īstermiņa ieguvums atsvērs zaudējumus ilgtermiņā. Turklāt vairāki eksperti norādījuši, ka tas varētu graut sabiedrības uzticību pensiju sistēmai Latvijā, kā arī veicināt to, ka cilvēki mazāk maksās sociālo nodokli.