"Pagājušā gada plūdu pieredze parādīja, ka tiem jāsāk gatavoties vēl laicīgāk. Piemēram, ja pagājušajā gadā nebija iespējams ledlauzim iebraukt no jūras puses Lielupē, jo upes gultne bija pārāk sekla, tad pēc veiktajiem gultnes attīrīšanas un padziļināšanas darbiem, šogad šāda problēma vairs nepastāv,” norādīja iekšlietu ministre.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis sanāksmē skaidroja, ka patlaban jau ir apzināti VUGD, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Rīgas pašvaldību policijas rīcībā esošie tehniskie resursi. Nākotnē vien atliek izveidot Krīzes koordinācijas centru, kurā diennakti darbosies iesaistīto ministriju un iestāžuc nozīmētas amatpersonas.
Sanāksmes laikā pašvaldības diskutēja arī par neatrisināto jautājumu saistībā ar publisko ūdeņu tilpņu apsaimniekošanu un atbildību par tām, kas neļauj pašvaldībām iegūt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, lai veiktu šo ūdeņu sakārtošanu, piemēram, upju baseinu padziļināšanu vai attīrīšanu. Lai paātrinātu šīs problēmas atrisināšanu, Iekšlietu ministrija solīja tuvākajā laikā sasaukt sapulci.
VSIA „ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) dalībniekus informēja par laika apstākļu prognozēm un situāciju ar novērošanas staciju darbību. Kā norādīja LVĢMC, šogad, pretēji pagājušajam gadam, laika, ūdens līmeņa un ledus krāvuma biezuma prognozes tiks sniegtas nevis trim, bet piecām dienām.