Nabadzībai jātrāpa precīzāk

Es saprotu, ka gribas jau attaisnot tos starptautiskos aizdevējus, sak, nav tik trakas tās prasības - starp citu pirmā prasība bija palielināt tieši PVN nevis ieviest NĪ un progresīvo nodokli, tā nu tas ir. Protams ir universāls attaisnojums - to izdomāja un piedāvāja mūsējie bāleliņi nevis pieprasīja "labdari". Nu, nu. Naivums un stulbums tā teikt rullē. Tas man atgādina vēsturi, kad Staļinu represiju laikā tauta domāja: "Ja vien biedrs staļins zinātu, kas te notiek.....". Nē, tās prasības neizdomāja mūsu bāleliņi - tās ir SVF standarta prasības banānrepublikām, kuru nacionālo ekonomiku ir ieplānots iznīcināt, tak palasi SVF vēsturi - tur nav neviena - pilnīgi neviena veiksmes stāsta, visur šo prasību realizācija ir radījusi postažu un nabadzību. Droši vien prasību par subsīdiju smazināšanu un PPP projektu likvidēšanu tu speciāli nepieminēji - jo to ietekme uz ekonomiku ir acīmredzama un te nevar pateikt, ka to izdomāja mūsu bāleliņi vai, ka subsīdiju samazināšana neietekmēs mūsu konkurētspēju. Nu, nevar tā pateikt, ja vien draudzējas ar galvu. Protams, ja cilvēka smadzenes ir saskalotas ar vietējās nozīmes oficiālo propogandu tik tālu, ka viņš jau kļūst neadekvāts, tad protams - tad var jūsmot un attaisnot "aizdevējus", tad var aizvērt acis uz visu, gan uz to, ka patiesībā tiek glābts neveiksmīgais finanšu sektors ( tiešie globālās krīzes vaininieki), tad var pievērt acis uz to, ka bezdarbs pieaug aritmētiskā progresijā, tāpat kā bankrotējušo uzņēmumu skaits, tad var pievērt acis uz to, ka tauta izbrauc uz citām valstīm meklēt darbu un maizi utt. Visu var novelt uz vietējiem, tikai ir problēma - ne visi ir muļķi, ļoti daudzi tak redz šo "aizdevēju" patieso seju un zina, ka tās prasības faktiski nozīmē genocīdam līdzīgu apstākļu radīšanu savai tautai. Tie, kas to apņēmušies paveikt ir ļoti drosmīgi vai arī pārgalvīgi un vieglprātīgi ļautiņi, jo par viņu darbībām kādreiz viņus var saukt arī pie atbildības.

"..Eiropas Savienība pasludinājusi par nabadzības apkarošanas gadu un atvēlējusi 17 000 000 eiro, taču tas nenozīmē, ka būs vairāk zupas virtuvju — tiks pētīts, kas līdzšinējā trūkuma apkarošanas politikā bijis aplami". ___________________________________________________ ________ Kā var pētīt kas ir aplami iepriekšējā politikā, ja tiek atzīts - šādas politikas nav?! Es balsoju par iestāšanos ES un Eiropas vienotības ideja man patīka arī šobrīd. Tomēr dažreiz ES darboņu rīcība ļoti asociējas ar Holivudas filmu industriju. ES izsludina nabadzības apkarošanas gadu, realizē mistisku nabadzības apkarošanas politiku. Iedala finansējumu superpētījumiem par super veiksmīgiem piemēriem Čehijā un super traģiskiem Latvijā. Komisārs sniedz intervijas avīzēs, tiek rīkoti semināri, skandināti lozungi. Sajūtas, kā pēc vērienīgas Holivudas jaunākās filmas reklāmas kampaņas. Ieejot kinozālē tu sagaidi, ka demostrējamā filma būs vismas reklāmas kampaņas līmenī, bet visdrīzāk - vēl pārāka. Un tad šoks - filmas varoņu spēle ir neizteiksmīg, valoda šļupstoša, domas blāvas. Kā vecs skolmeistars komisārs atkārto visiem zināmo div reiz divi patiesību. Šī problēma nav ES kompentencē, par to atbild tika dalībvalstis. Mēs nu nekādi tur neesam tiesīgi iejaukties. Izsniegtie kredīti, struktūrfondi? Tie ir izsniegti citiem mērķiem, atbilstoši noslēgtiem līgumiem un vietējā valdība pati lēma par to kas ir būtisks un kas nē. Labākais ko varam darīt ir sniegt padomu. Tādās reizēs gribās nikni nošpļauties un atcirst - nu, kāda vella pēc jāapņemās celt to ko nevar nest? Es politikā ir jāizdara pavisam vienkārša izvēle - vai nu nenospraust nesasniedzamus mērķus, vai arī atbilstoši izvirzītajiem mērķiem izsniegt attiecīgus rīcības instrumentus. ES deklaratīvisms neatpaliek, bet dažbrīd savā pafosā pat pārspēj biedra Hruščova solījumu dzīvot komunismā jau 1980.gadā. Lisabonas stratēģija pasludināja, ka 2010. gadā Eiropas Savienībai jākļūtu par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, uz zināšanām balstīto reģionu pasaulē. 2010 būs pēc 10 dienām. Vai tiešām Briselē cer uz Ziemassvētku brīnumu?

Es nezinu, kas notiek Čehijas politikā, bet tas, ka komisārs ir Čehijas sociāldemokrātu partijas biedrs noteikti liecina, ka viņš nav vienkārši ierēdnītis, bet viņam ir savas viedoklis un skatījumus, kuru laikam jau viņš īsteno savā valstī. Par ES kopumā - tā arī ir, ka viņam nav tiesību iejaukties noteiktos jautājumus valsts iekšējās lietās - ja viņš iejauktos, būtu ļoti smagi tiesas procesi, kurus var ierosināt valsts pret Eiropas Komisiju. Subsidiaritātes princips ir ļoti jūtīgs un piem. Lielbritānija par to stāv un krīt. Cik saprotu no SVF memorandu sastādīšanas gaitas, tad tie ir meli, ka SVF vai EK kaut ko noteikti prasītu, mūsu pašu bāleliņi izdomāja (konkrēti - labējās partijas Dombrovska un Repšes vadībā), ka jāsamazina pensijas un jāpaceļ nodokļi un ka nav jāievieš progresīvais nodoklis. Arī attiecībā uz NĪ nodokli - cik saprotu, tad EK un SVF nostāja bija tāda, ka ir jābūt NĪ nodoklim, kas novērstu NĪ burbuļa veidošanos (un palīdzētu arī budžetam), bet atkal - labējie bāleliņi šo ideju degradēja - uzlika visiem formālu nodoklis, ka nepilda ne budžet un arī nākamo NĪ burbuli nenovērsīs (to apliecina arī SEB bankas aptauja - lielākā daļa no NĪ pircēju pie šāda NĪ līmeņa būtu pieņēmuši to pašu lēmumu, ko pieņema laikā, kad nebija NĪ nodoklis - resp. šis NĪ nodoklis neslāpē burbuli). Tākā - lūdzu - nevajag vainot aizdevējus. Budžeta deficītu Latvijā varēja ailāpīt arī sociāli taisnīgā veidā - ieviešot progresīvo nodokli, īstu NĪ nodokli un nodokļus par dārgām automašīnām, jahtām, privātām lidmašīnām, ekskulzīvām dārglietām un kolekcijām (pēdējie nodokļi nenodarītu pāri Latvijas ekonomikai, jo šādus luksus priekšmetus Latvijā neražo; tā ir būtiska Latvijas atšķirība piem. no Francijas vai Italījas). SVF un EK pret šādu risinājumu nebūtu iebildis, ja vien būtu nodrošināts, ka šie nodokļi patiešām tiek iekasēti. Bet labējās partijas - JL, TP, LPPLC, ZSS - izvēlējās veidot antisociālu budžetu. Turpretim sociāldemokrātiskai Saskaņas Centrs piedāvāja savu budžeta projektu, kuru labējās partijas noraidīja. Tākā - lieka mieru SVF un EK, šis atkal ir kārtējais vietējo bāleliņu noziegums. Latvijā žurnālistiem par to būtu vairāk jārunā. Citādi žurnālisti rada iespaidu, ka Latvijas bēdīgā situācija ceļas no tā, ka SC deputāti Saeimā spēlā kārtias vai Ušakovs ar Šleseru lamājas. Nē, tā tas nav. Krīze Latvijā radās no tā (tāpat kā ASV), ka labējās partijas nevēlējās apturēt NĪ spekulācijas un banku izgājienus (tirgus pats sakārtošot) un krīze Latvijā padziļinās tāpēc, ka labējās partijas nevēlas pieņemt sociāli taisnīgus mērus. Un krīzi Latvija pārdzīvotu vieglāk, ja pie varas būtu sociāldemokrāti. ASV ir labs piemērs - 30. gados krīzes pirmos gadus piev varas bija labējais Hūvers, kas krīzi ignorēja un tā pārauga Lielajā Depresijā. Bet tagad krīzes sākumā pie varas nonāca kreisais Obama, kas ieviesa ekonomikas atbalsta pakas un rezultātā ASV 3. ceturksnī bija beidzot pozitīvs GDP pieaugums, kas tehniski nozīmē, ka krīze ir beigusies, bet novembrī darbavietu skaita neto samazinājums bija vien zem 20.000 darbavietu, kas ļauja cerēt, ka ASV beidzot arī bezdarbs sāks mazināties. Šeit ir meklējami krīzes cēloņi un risinājumu - vai izvēlamies labējo vai kreiso politiku un tam ir maz sakara ar tautību vai kāršu spēlēšanu.

Interesanti, ka lūk, pieprasīt negriezt pensijas EK izrādās neesot tiesīga, bet kopā ar SVF pieprasīt veikt pasākumus Latvijas ekonomikas pilnīgai sagraušanai aizdevuma memorandā - to gan viņi jūtas tiesīgi darīt. Izbrīna tā liekulība un viss tas sviests par cīņu ar nabadzību. Konkrētais ES ierēdnītis ir iemācījies runāt bez jēgas un satura, bet galvenais, lai vienkāršajam cilvēkam liktos skaisti. Memorands bez atsevišķas skaidrošanas ne visiem ir saprotams, tamdēļ vairākums vēl tic svešu kungu "nesavtībai" un "rūpēm" par nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem. Bet tajā memorandā ir skaidri un gaiši ierakstītas prasības - 1.palielināt nodokļu slogu ( ekonomikas ābece ir - nodokļu sloga palielināšana bremzē ekonomiku), 2. Samazināt subsīdijas un atvieglojumus lauksaimniekiem un ražotājiem - tas vispār ekonomiski ir nonenss, tas nozīmē pilnīgu un galīgu LV konkurētspējas nograušanu attiecībā pret citu valstu subsidētajām precēm ( kuras jau tā bija 3 -5 reizes vairāk subsidētas kā Latvijas preces)., 3.Jebkādu PPP projektu pilnīga izbeigšana. Faktiski tas nozīmē valsts pieprasījuma pilnīgu sagraušanu - nē, EK un SVF neinteresēja kontroles pār šiem PPP pastiprināšana, bet tieši to likvidēšana un izbeigšana. Bet PPP šobrīd ir viena no retajām iespējām iepludināt ekonomikā naudu t.sk. no eiropas fondiem, bet "labdari" pieprasa šo iespēju likvidēt. Sarakstu ar "aizdevēju un labdaru" prasībām, kas LV ekonomikai nodara milzīgu kaitējumu liedzot tai jebkādas atveseļošanās iespējas varētu vēl turpināt, bet es domāju, ar šīm 3 prasībām ir pilnīgi pietiekami, lai mēs nākamgad nonāktu defolta priekšā un būtu spiesti prasīt papildus aizņēmumus. Jo ir acīmredzami, ka tā saucamie aizdevēji uzskata, ka vienīgajam mūsu ekonomikas finansēšanas avotam ir jābūt viņu aizdevumam un žēlastības kapeikām, visus pārējos iespējamos ekonomikas finansēšanas avotus viņi mēģina nožņaugt ar savām prasībām, bet dažādi komisāriņi tajā pat laikā mums stāsta par "cīņu ar nabadzību". Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski.

Paldies Dienai par interviju - pārāk reti Latvijas presē izdodas lasīt arī sociāldemokrātu viedokli. Atbalstu komisāra nostāju, ka drošākais ceļš uz labklājību ir caur labu darbavietu, bet Latvijā ar tām ir bēdīgi un Dombrovska 'iekšējās devalvācijas' politika tikai samazina labu darbavietu skaitu. Tā arī rodas skumjā statistika, ka cilvēks strādā, bet joprojām ir nabadzīgs. Gaidām vēl šādus rakstus! Un ceru, ka Diena stāstīs, ko lietas labā var darīt pilsoņi - kaut vai izvēloties vēlēšanās balsot par partiju, kurai ir sociāli taisnīga, nevis labēja politika. Tas būtu uzlabojums Dienas darbā, jo vecie komentētāji prata tikai ņaudēt un apelēt pie labējo politiķu sirdsapziņas, kas, kā rāda pašreizējā krīze, ir bijis bez rezultātiem.