Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Gatis Sprūds pastāstīja, ka šajā summā ierēķināti izdevumi par avīzes speciālizlaiduma sagatavošanu un nodrukāšanu teju miljons eksemplāros, plakātu un skrejlapu nodrukāšanu, kā arī radio ēteram paredzētu audio rullīšu un izplatīšanai internetā paredzētu video sagatavošana.
Sprūds sacīja, ka audio uzrunas, ja tās pagūs sagatavot, skanēs Latvijas Radio un Latvijas Radio 2 ēterā, savukārt skrejlapas par referendumu dalīšot arī NA deputāti un ministri. Tāpat NA biedri 18.februārī palīdzēšot cilvēkiem ar transportu, lai viņi varētu nokļūt līdz vēlēšanu iecirkņiem.
Savukārt Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars norādīja, ka pagaidām izdevumi par pasākumiem pirms referendumiem nav apkopoti. Precīzu šo izdevumu tāmi apkopos pēc referenduma un publicēs partijas mājaslapā. Kampars gan uzsvēra – kampaņa vairāk balstīsies uz biedru aktivitātēm un pārāk lieli izdevumi nav plānoti.
Tikmēr Zatlera Reformu partija (ZRP) pagaidām neatklāj, kādas aktivitātes varētu izvērst nedēļā pirms referenduma, savukārt Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņas centrs" nekādus kampaņas pasākumus neplāno, teica partiju pārstāvji.
Jau vēstīts, ka nākamnedēļ iedzīvotāju pastkastītēs nonāks Vienotības un Nacionālās apvienības avīzes par referendumu un tajās būs apkopoti dažādi viedokļi un aicinājums balsot pret divvalodību Latvijā. Vienotības preses sekretāre Laila Timrota klāstīja, ka avīze iznāks 650 tūkstošu tirāžā un to izplatīs visā Latvijas teritorijā.
Tāpat Vienotības priekšsēdētāja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un citi partijas pārstāvji ierunājuši aicinājumus iedzīvotājem nebūt vienaldzīgiem, piedalīties referendumā un balsot pret grozījumiem Satversmē. Tie skan Latvijas lielākajās radio stacijās. Pirmsreferenduma aktivitātēs iesaistījušās arī Vienotības reģionālās nodaļas, kas ir gatavas iedzīvotājiem palīdzēt arī praktiski
Likums neuzliek partijām finansiālus ierobežojumus tēriņiem par reklāmām ar aicinājumu piedalīties krievu valodas referendumā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja runasvīrs Andris Vitenburgs paskaidroja, ka speciālie ierobežojumi partiju izdevumiem normatīvajos aktos ir paredzēti tikai saistībā ar vēlēšanu kampaņu, taču saistībā ar tautas nobalsošanu attiecībā uz partiju izdevumiem likumā nav noteikti ierobežojumi. Jebkurā gadījumā visi politisko partiju šā gada izdevumi un ieņēmumi, tostarp saistībā ar tautas nobalsošanu, būs jāatspoguļo 2012.gada pārskatos.
8.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki Saskaņas centra (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Savukārt pārējās Saeimā pārstāvētās partijas aicinājušas referendumā balsot pret.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.