Nacionālais teātris: spridzināšana "Maksa un Morica" reklāmā ir butaforisks paņēmiens blēņu attēlošanai

Izrādes "Makss un Morics" reklāma

Vērtē psihoterapeits Gatis Bušs

"Pasaule ir tāda, kāda tā ir, tur ir daudz labā un tikpat daudz arī sliktā. Pieaugušajiem ir gana daudz pieredzes, lai mēs varētu atšķirt vienas lietas no citām. Ja mums vēl šādas pieredzes nav, tad ir vajadzīgs kāds cilvēks, ar kuru es varu dalīties savos iespaidos, ar ko kopā domāt par redzēto, lai tādējādi pats nonāktu pie tā, kas ir labi un kas ir slikti.

Ja bērnam nav neviena pieaugušā blakus, ar kuru apspriest redzēto, tad klips varētu būt bīstams. Ja neviena nav blakus, tad bērns tā arī var palikt savā bērna līmenī un nekad no tā neizkāpt, un spēt tikai atkārtot redzēto.

Maksim un Moricam diemžēl nav blakus vecāku, un viņi dalās tikai viens ar otru, papildina tikai viens otru. Labākajā gadījumā viņi kļūs par labiem dēkaiņiem, bet sliktākajā gadījumā par cilvēkiem, kam grūti iekļauties sabiedrībā.