Ļaunākais scenārijs būtu, ka ar pašreizējiem līdzekļiem stacionāriem līdz gada beigām neiztikt un ļaunākajā gadījumā aptuveni 30% pacientu ārstēšanai naudas var nepietikt.
Gandrīz 30% samazinājums skāris klīniskās universitātes slimnīcas — Stradiņus un Austrumu slimnīcu —, kā arī reģionālās slimnīcas. Lokālajām daudzprofilu slimnīcām samazinājums ir nedaudz zem 40%. Bērnu slimnīcai finansējums ir līdzīgs kā pērn.
"Izejot no tādiem rādītājiem kā finansējums, pacientu skaits, pagājušā gada pieredze, nu tad ātrākais, kad varētu nauda beigties — bet es tagad ļoti filozofēju —, reāli stacionāros varētu būt septembris, oktobris," saka Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks.
Pārstrādes nozīmē to, ka slimnīca sniegusi palīdzību vairāk pacientiem, nekā valsts to apmaksājusi. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) jau janvārī pārstrāde bijusi 737 000 latu. Tāpat kā Stradiņa slimnīcai RAKUS finansējums samazināts par aptuveni 30%. Valsts pasūtījums RAKUS samazinājies par 10 miljoniem, šī gada līguma summa esot 26 miljoni latu. Lielākais samazinājums skarot stacionāro palīdzību. "Kopš Rīgas 1.slimnīcā netiek sniegta neatliekamā palīdzība, stacionāro pacientu skaits mums ir tikai pieaudzis — neatliekamajā palīdzībā par 300 pacientiem mēnesī. Apdegumu centrā ir 64 pacienti uz 50 gultas vietām, tāpēc cietušos izvietojam arī citās nodaļās," stāsta RAKUS pārstāve Inguna Potetinova.
"Jau zināmu laiku plānveida palīdzība tiek sniegta tikai par maksu, bet neatliekamo palīdzību mēs nevaram atteikt un tā tiks sniegta gan cilvēcisku apsvērumu dēļ, gan arī tāpēc, ka to nepieļauj ne Ārstniecības, ne Krimināllikums," viņa saka.
P.Stradiņa klīniskās universitātes finanšu direktors Modris Dzenītis saka to pašu par palīdzības sniegšanu. Viņš norāda: "Ar atvēlēto finansējumu slimnīca varēs nodrošināt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču ne visu gadu. Pēc slimnīcas prognozēm, ar konkrēto summu pietiks līdz oktobrim." Pēc viņa domām, optimāli būtu, ja finansējums tiktu palielināts par 40%. Taču slimnīca sola neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošināt. To pašu uzsver arī RAKUS.
"Ministrija mums janvārī bija ieplānojusi 230 neatliekamo pacientu, bet reāli bija 591 pacients," saka Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts un piebilst — reāli naudas varētu pietikt septiņiem mēnešiem. Arī Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš saka — visu gadu ar pašreizējo naudu neatliekamo palīdzību neizdošoties nodrošināt. Pārsteigums par finansējuma mazinājumu bijis, bet pēc pērnā gada slimnīca jau sākot pierast pie grūtībām un meklējot risinājumus, kā "no bedres, kurā esam, izrāpties".
Turklāt jāpiebilst, ka pērn veselības aprūpes budžets piedzīvoja vairākus griezienus, un, kad gada pēdējos mēnešos naudas nepietika neatliekamās palīdzības sniegšanai un pie durvīm uzstājīgi klauvēja firmas, kurām slimnīcas palika parādā par zālēm un medicīnas precēm, valdība tām piešķīra papildu 25 miljonus latu.
No kopējā veselības aprūpes budžeta ārstēšanai 2009.gadā veltīti 420,98 miljoni latu (ieskaitot papildu 25 miljonus), šogad plānoti 366,76 miljoni latu.