NEPLP no ES fondiem vēlas dabūt 50 miljonus latu vienota sabiedriskā medija izveidei

līdz 2020.gada plānošanas periodam. Pēc viņas teiktā, Eiropas nauda ir vienīgā iespēja, kā finansēt vienota sabiedriskā medija izveidi, tostarp jaunas ēkas būvniecību un tehnoloģijas."Ņemot vērā līdzšinējo valdības attieksmi, kad mūs futbolēja no vienas iestādes uz otru, šī ir vienīgā iespēja prasīt naudu sabiedriskā medija izveidei," norādīja Buceniece.Aptuvenās projekta izmaksas ir 50 miljoni latu. Buceniece gan uzsvēra, ka vienota sabiedriskā medija izveide nav tuvāko pāris gadu jautājums.NEPLP savas intereses mēģinās aizstāvēt visās atbildīgajās ministrijās - Ārlietu, Satiksmes, Kultūras, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Savukārt auditoru kompānijas _Ernst & Young_ izstrādātais ziņojums par Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu tiks izmantots, lai pamatotu vienota sabiedriskā medija izveidi un iegūtu tam finansējumu.Saskaņā ar valdības lēmumu ministrijām līdz šā gada 15. septembrim Ārlietu ministrijā bija jāiesniedz priekšlikumi par Latvijai stratēģiski nozīmīgiem projektiem 2014. līdz 2020. gadam, kuru īstenošana sekmētu Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.Plānots, ka ĀM līdz decembra vidum valdībā iesniegs projektu sarakstu, lai Latvija varētu kvalitatīvi sagatavoties sarunām Eiropas Savienības līmenī saistībā ar jauno plānošanas periodu.No ES budžeta pārskata un sarunu rezultāta par nākamo ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada būs atkarīgs Latvijai piešķiramais finansējums Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai, Latvijas iemaksas ES budžetā, nosacījumi finansējuma iegūšanai no dažādām ES programmām un instrumentiem tādās jomās kā transports, vide, pētniecība, zinātne, inovācijas, tieslietas un iekšlietas.ĀM ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šajā darba grupā ir plānots izskatīt arī līdz šim no nozaru ministrijām saņemto informāciju par Latvijai svarīgajām interesēm un vajadzībām. Tā kalpos par pamatu Latvijas īpašo interešu noteikšanā nacionālajā pozīcijā par ES budžeta pārskatu un iezīmējot Latvijai prioritārās jomas sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada.Šajā darba grupā plānots saskaņot viedokļus, lai līdz šā gada 15. decembrim sagatavotu un iesniegtu Ministru kabinetam nacionālo pozīciju par Latvijai stratēģiski nozīmīgu projektu priekšlikumiem 2014. līdz 2020. gadā.Nozaru ministriju sniegtie priekšlikumi par interesēm un vajadzībām stratēģiski nozīmīgiem projektiem kalpos par vienu no elementiem vēlākā posmā arī Finanšu ministrijai, sākot darbu pie struktūrfondu plānošanas.Ierosinājums par nepieciešamību apvienot LR un LTV nāca no Eiropas Raidorganizāciju asociācijas, kas uzskatīja, ka tik mazā valstī kā Latvija divu atsevišķu menedžmentu pastāvēšana neesot lietderīga.Tika izveidotas vairākas darba grupas, taču LTV un LR vadības pretestības, kā arī finansējuma trūkuma dēļ sabiedrisko mediju apvienošanas ideja tika iesaldēta.Jau vēstīts, ka NEPLP (tolaik Nacionālā radio un televīzijas padome) pērn rudenī apstiprināja rīcības plānu LTV un LR apvienošanas sagatavošanai un no tā izriet, ka reāli vienotais sabiedriskais medijs varētu sākt darboties 2011. gadā._Ernst & Young_ ziņojumā ieteikts apvienošanas procesu sadalīt četros posmos. Pirmais, astoņus līdz deviņus mēnešus ilgais, ir sagatavošanās posms, kurā jāpieņem izmaiņas normatīvajos aktos, jādefinē mediju apvienošanās forma, jāizstrādā projekts, kā arī jādomā par finansējuma piesaisti. Nākamais posms būtu juridiskā apvienošanās un atbalsta funkciju apvienošana, tālāk sekotu pilna apvienošanās un kopīga darbība jaunajā biznesa modelī.Ziņots arī, ka 2005. gadā toreizējā premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītā valdība atbalstīja jaunas LTV ēkas būvniecību, pārdodot celtni Zaķusalā. Par LTV jaunās ēkas iespējamo jauno mājas vietu tika minēta gan Pārdaugava, gan Mežaparks.