Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar apvienības Saskaņas centrs (SC) atbalstu izdevies savākt nepieciešamos 34 Saeimas deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu.
Koalīcijas partijas neplāno lūgt prezidentu atdod likumprojektu otrreizējai izskatīšanai parlamentā, lai veiktu uzlabojumus. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne norādīja, ka opozīcijas deputāti jau ir savākuši nepieciešamos parakstus. ZZS piedāvātā ideja - saglabāt divu posmu parakstīšanos un pirmajā posmā noteikt 30 000 parakstu slieksni - nozīmētu, ka pēc 2015.gada ar elektronisko parakstu vākšanu 30 000 varētu savākt "dažu dienu laikā", un tas nav atbalstāmi, uzskata Čepāne.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere akcentēja, ka Saeima ir ņēmusi vērā visus prezidenta minētos iebildumus, arī mutiski pausto aicinājumu pārejas laikā līdz 2015.gadam noteikt, ka pirmajā posmā tiek savākti 50 000 parakstu. Līdz ar to viņa neredz pamatojumu, kamdēļ valsts augstākajai amatpersonai likums būtu atkārtoti jānodod otrreizējai izskatīšanai parlamentā.
Juridiskās komisijas loceklis Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka nav pamata veikt grozījumus, jo 2015.gadā, tehnoloģijām attīstoties, nepieciešamos 1/10 vēlētāju parakstus tautas nobalsošanas iniciēšanai elektroniski varēšot savākt mēneša laikā un daudziem likuma oponentiem tad būšot "jāpasmaida par savu naivumu".
Lībiņa-Egnere (RP) aģentūrai LETA izteicās, ka opozīcija izmanto savas tiesības, lai rīkotos "acīmredzamās savtīgās interesēs". Viņa uzsvēra, ka pašreiz dzirdamie ZZS vārdi nesakrīt ar politiskā spēka darbiem, jo ZZS "viennozīmīgi bija pret tautas tiesībām atlaist Saeimu", kā arī tās pašvaldību vadītāji iebilst pret tiesību došanu iedzīvotājiem referendumā atlaist vietējo domi.
Čepāne papildināja šo uzskaitījumu, minot, ka ZZS līdz ar SC neatbalstīja grozījumus Satversmē, kuri paredzēja deputātu administratīvās imunitātes ierobežošanu un atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu.
Čepāne un Rasnačs pauda neapmierinātību, ka ZZS ar savu iniciatīvu ir pieļāvusi, ka uz parakstu vākšanu saistībā ar automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem neattieksies aģitācijas ierobežojumi. Pēc Čepānes vārdiem, daļai no ZZS deputātiem vajadzētu saprast, ka situācija, kad Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) atbalstītā parakstu vākšana notiek bez finanšu kontroles, ir "ārkārtīgi bīstama Latvijai".
Arī Rasnačs finanšu kontroles nenoteikšu pār "nepilsoņu referenduma" rosināšanu nodēvēja par problēmu sagādāšanu valstij. Savukārt Lībiņa-Egnere norādīja, ka SC šajā gadījumā veic "gājienu ar melno zirdziņu", jo, aizbildinoties, ka iebilst pret parakstu vākšanas slieksni, politiskais spēks cenšoties nepieļaut finansiālās aģitācijas jautājuma noregulēšanu.
Valdošās koalīcijas pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai opozīcijai izdosies savākt 1/10 iedzīvotāju parakstu tautas nobalsošanas ierosināšanai. Rasnačs uzskata, ka tas izdosies un referenduma sarīkošanai tiks "izmesti vējā divi miljoni latu", bet Egnere uzskata, ka "Latvijas tautas ir gudra un neļaus ar sevi manipulēt", un cer, ka nepieciešamos parakstus savākt neizdosies. Savukārt Čepāne savu prognozi neizteica, jo "nav gaišreģe".
Kā ziņots, Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Opozīcija par to pauda neapmierinātību un sāka vākt deputātu parakstus likuma apturēšanai.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 Saeimas locekļu. Opozīcijai tagad nepieciešamo parakstu skaitu izdevies savākt.
Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb aptuveni 150 000 balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka CVK būs jārīko parakstu vākšana par referenduma rīkošanu.