Piektdien Latvijas Rektoru padomes sēdei sagatavotā Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka 2010.gada valsts budžetā finansējumu augstākajai izglītībai plānots samazināt 31% jeb vairāk nekā 11 miljonu latu apmērā.
Samazinājums varot notikt divējādi - samazinoties budžeta vietu skaitam vai arī vienas studiju vietas izmaksām, kas maijā ar valdības lēmumu jau tika samazinātas no 1404 līdz 1077 latiem.
Piemērojot nākamajā gadā paredzētos samazinājumus, vienas studiju vietas izmaksas varētu sarukt līdz 768 latiem, un līdz ar to augstskolu mācībspēku atalgojums - par aptuveni 40%.
Piemēram, augstskolu profesori, kuriem patlaban minimālā alga ir 826 lati mēnesī, saņemtu 495 latus, asociētie profesori 661 lata vietā saņemtu 396 latus, docenti 529 latu vietā - 317 latus, bet lektoru algas būtu aptuveni vienādas ar pašreizējo skolotāju darba samaksu par vienu likmi - 254 lati.
Kā piektdien norādīja Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, arī ar ieņēmumiem par maksas studentiem augstskolām nebūs pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu straujo algu kritumu, un nav izslēgts, ka daudzi mācībspēki varētu pamest darbu augstskolās un doties uz ārzemēm.
Arī Vētra uzsvēra, ka Augstākās izglītības padomes locekļi ir vienojušies, ka šādu algas samazinājumu pieļaut nedrīkst un ir jāmeklē citi risinājumi. "Citādi vairs nevarēs runāt ne par kādu studiju kvalitāti," viņš uzsvēra.
Taču, kā ziņots, pretējā gadījumā būtu aptuveni par trešdaļu jāsamazina budžeta vietu skaits augstskolās, un, ņemot vērā to, ka noslēgtie studiju līgumi ar budžetā studējošajiem valstij uzliek par pienākumu šiem studentiem nodrošināt iespēju studijas par valsts līdzekļiem arī pabeigt, visticamāk, šis samazinājums skars tieši pirmo kursu studentus.
Izskanējušas arī bažas, ka nākamruden par valsts līdzekļiem nevarēs studēt neviens pirmkursnieks.