Apgabaltiesa arī nosprieda atcelt Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 1.oktobra spriedumā ietverto lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība daļā par Vides ministrijas 2009.gada 9.janvāra lēmuma Nr.64 atcelšanu, kas neskar Demakovas īpašumā esošās 1/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
Tiesa noraidīja Demakovas pieteikumu par apstrīdētā Vides ministrijas lēmuma atcelšanu.
Trešdien pieņemto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu 30 dienu laikā iespējams apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa 2009.gada 1.oktobrī noraidīja Demakovas pieteikumu par Vides ministrijas lēmuma atcelšanu attiecībā uz viņai piederošo 1/3 domājamo daļu nekustamā īpašuma, bet izbeidza tiesvedību Demakovas pieteikuma daļā, kas neskar viņas īpašumā esošās domājamās daļas.
Demakova spriedumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.
Apstrīdētajā lēmumā Vides ministrija nolēma izveidot mikroliegumu īpaši aizsargājamai putnu sugai - melnajam stārķim, kā arī noteikt 11 hektāru buferzonu. Par atbildīgo iestādi lēmuma izpildei noteikts Gaujas nacionālais parks (GNP), kā arī aizliegts veikt darbības, kas bojā konkrēto biotopu.
Demakova tiesā iesniegtajā pieteikumā norādīja, ka mikrolieguma teritorija attiecas uz viņas īpašumā esošo nekustamo īpašumu "Pogiņas", kas atrodas GNP ainavu aizsardzības zonā.
GNP administrācija informējusi, ka tā ir veikusi īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu inventarizāciju un inventarizācijas rezultātā noformēts pārbaudes akts. Šajā dokumentā tieši pie īpašuma 18.kupicas blakusesošajā īpašumā atrodas apse ar regulāri apdzīvotu melnā stārķa ligzdu, kurai 2004.gadā Latvijas Dabas fonds ierosinājis izveidot mikroliegumu, tā teritorijā iekļaujot arī Demakovas īpašumā esošā nekustamā īpašuma "Pogiņas" mežu.
Melnais stārķis 2008.gada pavasara pusē izvēlēts par gada putnu, tas iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Stārķa populāciju apdraud seno mežu izciršana, veco koku bojāeja, mikroliegumu trūkums un urbanizācija. Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes.