Noziegums pret cilvēci

Raksts tika daudzviet publicēts un plaši komentēts un, acīmredzot, aizskāra kādu jutīgu stīgu organizācijā. Līdz pat šim brīdim organizācija nekomentē pretenzijas par neobjektīvo pret Izraēlu vērsto kritiku; tai pat laikā tā augstprātīgi noniecina izteiktās pretenzijas. Divas dienas vēlāk (18.08.09) Storks nosūtīja vēstuli _Maariv_, kurā viņš centās iztirzāt pret viņu vērstās pretenzijas. Vēstule ir publicēta zemāk, tādejādi izmantojot gan savas tiesības atbildēt, gan arī, lai parādītu to, ka šī vēstule apstiprina pret organizāciju un jo īpaši Storku izvirzītās pretenzijas. Aiz Storka vēstules fragmentiem sniegti mani komentāri, lai disputa gaita būtu saprotama. «Izraēlas valsts un Bens-Drors Jemini» («Autors ziņojumam pret Izraēlu atbalstīja Minhenes slaktiņu») acīmredzot piekopj «nošaujiet vēstnesi» stratēģiju, kad rūpīga kritika tiek vērsta pret Izraēlas Bruņoto spēku darbībām Gazas joslā. Tā vietā, lai izmeklētu mūsu rūpīgi izdarītos secinājumus, tie izplata kaitniecisku informāciju par mani un manu organizāciju, _Cilvēktiesību uzraudzība_ (_HRW_).Storkam ir taisnība. Būtiskākais ir vēstījums, nevis vēstnesis. Tomēr dažos ekstrēmos gadījumos ir pieļaujams vērst uzmanību tieši uz vēstnesi. Piemēram, ja Kukluksklana aktīvists izplatītu informāciju pret afroamerikāņiem, kas būtu svarīgāks – ziņojums vai ziņotājs? Šī ir līdzīga situācija. Storks bija pret Izraēlas atzīšanu un bija pat viens no grupas, kas apbrīnoja izraēliešu atlētu slepkavību Minhenē, dibinātājiem. Storks arī rosināja ideju par kreisā spārna atkāpšanos, ja Palestīniešu atbrīvošanas organizācija nolemtu vest sarunas ar Izraēlu. Vai šaubas par šāda cilvēka objektivitāti nav pamatotas?«13.augustā _Cilvēktiesību uzraudzība_ laida klajā ziņojumu, kas aprakstīja janvāra notikumus, kad izraēliešu karavīri nogalināja palestīniešu civiliedzīvotājus, kas māja ar baltiem karogiem, liekot saprast savu statusu. Valdības runasvīri ignorēja šo ziņojumu, nodēvējot _Cilvēktiesību uzraudzību_ par neobjektīvu. Taču līdz šim brīdim neviens kritiķis nav analizējis faktus par septiņiem ziņojumā minētajiem incidentiem, kuros kareivji šāva un nogalināja 11 neapbruņotus civiliedzīvotājus, tai skaitā četrus bērnus un piecas sievietes.»Patiesi, atklājas _HRW _paviršais un nenopietnais darbs. Visi ziņojumā minētie incidenti Izraēlas Bruņotajiem spēkiem bija zināmi, turklāt apgalvojums, ka «neviens kritiķis nav analizējis faktus par septiņiem ziņojumā minētajiem incidentiem», ir klaji meli. Gluži pretēji – militārā policija sāka izmeklēšanu un nopietnu nopratināšanu. Ja pastāv domstarpības, tās tiek rūpīgi pārbaudītas. _HRW _izmanto pretējas mtodes. Ir bijuši publicēti videoieraksti, kuros redzams, kā _Hamas _pārstāvji ļaunprātīgi izmanto civiliedzīvotājus, slēpjoties aiz baltajiem karogiem. Tie pat tika publicēti vietnē _You Tube_. Vai par to ir teikts kaut viens (!) vārds _HRW _ziņojumā? Protams, ka nav.Tajā pašā videoierakstā redzams, ka terorists slēpjas mājā, kurā civiliedzīvotāji vicina baltos karogus. Terorists tika aizturēts, civiliedzīvotāji palika neskarti. Fakts, ka videoierakstu dati netika apstrīdēti _HRW _ziņojumā, nav nejaušība, jo viņiem ir skaidri zināms mērķis – Izraēlas deleģitimizācija. Kamēr fotoliecības, kas atspēko ziņojuma datus paliek nekomentētas, _Hamas _terorisma ēnā dzīvojošo palestīniešu liecības tiek vērtētas visaugstāk. Cik nopietnas ir šīs liecības? _NGO Monitor_ (_Nevalstisko organizāciju pārbaude_) sniedza atbildi, atspēkojot _HRW _pretenzijas, taču Storks to ignorēja. Pret Izraēlu ir izvirzītas daudzas apsūdzības un tās ir ņemtas vērā. Daudzas no tām tika detalizēti atspēkotas 163 lappušu garajā Ārlietu ministrijas pārskatā, kas izdots 29.07.09. _HRW _ziņojums, kas tika izdots divas nedēļas vēlāk (13.08.09), lielāko daļu no tām, gluži tāpat kā videoierakstu, vienkārši ignorē, jo tāda ir viņu politika. Storku neinteresē pārbaude, viņš vēlas deleģitimizēt. «Tā vietā, lai analizētu mūsu secinājumus, Jemini kungs ir sācis personīgu uzbrukumu man, ko Izraēlas valsts apzinīgi izplata tulkotu versiju. Viņa izvēlētie citāti ir vairāk kā 30 gadus veci, un lielākoties es tos vairs neatpazīstu, un šobrīd man ir pavisam citi uzskati. Piemēram, tas attiecas uz izmeklētiem izteikumiem par Minhenes slaktiņu, kas ņemti no nerediģēta materiāla, kas tapis pirms 37 gadiem, kad es biju viens no septiņiem brīvprātīgajiem, kas strādāja pie publikācijas. [..]»Ir skaidrs, ka Storks nenoliedz nevienu no manis izvirzītajām apsūdzībām. Viņš tikai norāda, ka viņa izteikumi ir ļoti seni. Vai Storks ir atteicies no savas problemātiskās pagātnes saistībā ar Tuvo Austrumu Izpētes un informācijas projektu (_MERIP_)? 1993.gada rakstā par ASV-Izraēlas attiecībām Storks izsaka diezgan līdzīgu pozīciju, kā tas bija _MERIP _laikā, un daudzās zemsvītras piezīmēs vedina uz piezīmēm, kas _MERIP _ietvaros publicēts pirms daudziem gadiem, kas nozīmē ne tikai jaunu pavērsiena punktu, bet nepārtrauktu pagātnes atkārtošanu. Tādēļ ir jāatzīst, ka Storks izraēliešiem nozīmē tieši to pašu, ko Kukluksklana aktīvists afroamerikāņiem. [..]Storka sensācijas ir saistītas ar apšaubāmu atbalstu, ko sniedzis _MERIP _pēc Minhenes slaktiņa: «Es biju viens no septiņiem brīvprātīgajiem,» viņš cenšas apgalvot. Ne gluži. Storks bija viens no _MERIP _dibinātājiem un galvenais redaktors izdevumam, kas publicēja paziņojumu slaktiņa atbalstam. Žēl, ka Storks pats nelasa savu CV _HRW _mājas lapā. Konstatācija, ka notikušais «ievērojami paaugstināja palestīniešu noskaņojumu» ir tikai viena no daudzajām, tai skaitā pretestība atzīt Izraēlu, iedrošināšana arābu valstīm cīnīties pret Izraēlu u.tml. [..] _NGO Monitor _un profesors G.Šteinbergs drīz izdos grāmatu, kurā analizēs vairākās desmitgadēs apkopotās HRW publikācijas un aiz tām stāvošos cilvēkus, arī Storku. Bet Storks atrodas ārpus kritikas. Viņš nav pat pacenties analizēt _NGO Monitor_ sniegto atbildi uz _HRW _ziņojumu, un tas atļauj viņam teikt, ka nav bijušas nekādas reakcijas, līdz ar to ir skaidrs, ar ko viņš nodarbojas. Uz kādu Šteinberga izteikto aso, bet pamatoto kritiku Storks tikai augstprātīgi piebilda, ka viņš itin nemaz nav ieinteresēts pret viņu vērstā kritikā. Izraēla, gluži pretēji – ņem vērā pret to vērsto kritiku, tā sevi pārbauda. Kritika ir dažāda, jo arī Izraēla pieļauj kļūdas. Taču Storks ir īpaša personība, viņš ir gan ar radikālu pret Izraēlu vērstu pozīciju, gan vēlas palikt ārpus kritikas. Vai kāds ir pelnījis saņemt kritiku no šāda cilvēka?Globālo cilvēktiesību stāvoklis ir neapskaužams, ANO Cilvēktiesību padome ir kļuvusi par Tumšo režīmu tiesību padomi. Sauda Arābija, Irāna un Lībija vienmēr ietilpst vairākumā. Tādām NVO kā _HRW _vajadzētu cīnīties pret šādu pieeju, taču patiesībā Tuvo Austrumu nodaļas direktore L.Vitsone nesen devās uz Sauda Arābiju, lai savāktu līdzekļus _HRW_. Un viņi pat nesaprot, ka tas ir problemātiski. Viņu neobjektivitāte ir šokējoša. Viņi novieto Sudānu vienā līmenī ar Izraēlu un ik pa laikam pienākuma pēc publicē vājus protestus par pašnāvībām un raķešu ražošanu.Izraēla cīnās ar _Hamas _režīmu, kura pamatlikumi līdzinās nacisma ideoloģijai. Šis grupējums aicina iznīcināt Izraēlu, ļaunprātīgi slepkavot Izraēlas iedzīvotājus, kurina naidu pret ebrejiem un daudzi no tiem atklāti pauž savas ieceres iekarot Rietumus. Kā lai demokrātiska valsts stājas pretī šādai vienībai, kas balstās uz naida, slepkavošanas un kūdīšanas ideoloģiju? Kādēļ Eiropai ir dota atļauja cīnīeties pret talibu režīmu, kas Vāciju vai Spāniju apdraud daudz mazāk, piedevām vēl izmantojot bargākus paņēmienus, taču Izraēlai ir liegts cīnīties pret _Hamas _grupējumu?Izraēlu ir atļauts kritizēt. Taču _HRW _ir zaudējis morālas tiesības uz to, jo pagātnē ir bijuši aicinājumi iznīcināt Izraēlu, ir bijis tiešs vai netiešs atbalsts Izraēlas boikotam. Ir nepieciešams cīnīties par cilvēktiesībām globālos apmēros, taču _HRW _tikai kavē šo cīņu, kļūstot par tumšo režīmu atbalstu. _HRW _pat neveic pamatotu Izraēlas kritiku, bet to apmelo un izplata baumas. Tiesa, viņi nedaudz kritizē arī _Hamas_, taču viņu galvenais mērķis ir Izraēlas kritika. Līdz ar to pienācīgu cilvēktiesību uzraudzības labad ir pienācis laiks patīrīt _HRW _rindas. Tādas grupas kā _Hamas _pastāvēšana jau pati par sevi ir noziegums pret cilvēci, kas gan ir grūti saprotams Storkam un _HRW_. Gluži pretēji – viņu acīm redzamais uzbrukums, deleģitimizējot Izraēlu, ir skaidra līdzdalība šajā noziegumā.