Viņa atzina, ka optimistiskā gadījumā šogad vidējais bezdarba līmenis varētu būt apmēram 10,6-11%. "Kāpēc tā? Ja mēs palūkojamies uz situāciju, kāda bija Latvijā pēc Krievijas krīzes 1998. un 1999.gadā, tad, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, uzskatāmi var redzēt, ka bezdarba līknes iet paralēli. Protams, tagad šī krīze ir dziļāka un nopietnāka. Un tagad, 2009.gadā, mēs jau redzam, ka bezdarba pieaugums ir daudz straujāks. Tas, vai tomēr izdosies situāciju stabilizēt, būs atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas," sacīja Paševica.
Viņa norādīja, ka optimistiskā scenārija gadījumā visaugstākais bezdarba līmenis varētu būt maijā, jūnijā, iespējams, vēl jūlijā. "Taču pēc tam varētu sākties zināma stabilizācija. Mēs rēķinājām, ka tad jūnijā varētu tikt sasniegti 11,5%, varbūt 12%," stāstīja NVA vadītājs.
"Es pieļauju, ka vēl viens attīstības scenārijs varētu būt tāds kā vidējais starp optimistisko un pesimistisko, proti, šogad vidējais bezdarba rādītājs, iespējams, varētu sasniegt arī 12,7%. Tas arī ir gana skarbs, jo tas nozīmē, ka 170-175 tūkstoši cilvēku atsevišķos mēnešos būs bez darba. Tas ir milzīgs skaitlis gan mūsu nelielajai ekonomikai, gan kopējam darbspējīgo cilvēku skaitam. Ar šādu scenāriju būtu mēneši, kad mēs pārsniegtu arī 14% bezdarba rādītāju, iespējams, pat vēl vairāk. Taču tas ir atkarīgs no tā, kādus instrumentus valdība izvēlēsies, lai palīdzētu ekonomikai stabilizēties," skaidroja Paševica.
Viņa uzsvēra - ja nekas netiek darīts vai netiek izdarīts pietiekami un ekonomika nestabilizējas, tad ir jāsaprot, ka bezdarba līmenis tikai var kāpt un cilvēkiem nebūs, kur palikt. "Jau pašlaik bez darba palikušie ienāk bezdarbnieku istabā, un šeit viņi arī sadrūzmējas, jo viņiem nav nekur tālāk, kur aiziet, jo brīvu darba vietu ir ļoti maz. Ar šo attīstības scenāriju lielākais smagums noteikti pārvelsies vēl uz šā gada otro pusgadu," piebilda Paševica.
"Augstākais bezdarba rādītājs, ko esam aplēsuši tiešām, ja ir skarbs ekonomikas tālākās darbības scenārijs, ir 15% vidēji gadā. Taču ir jāsaprot - šie 15% nozīmē, ka atsevišķos mēnešos bezdarba līmenis var sasniegt un pārsniegt arī 17% ( tie ir 200 tūkstoši cilvēku), ka ir apstājusies visu veidu aktīvā darbība un līdz ar to, ja mēs runājam par šādiem cipariem, tad tas nozīmē, ka praktiski valstij neienāk vairs nekādi nodokļi. Arī šis ir ļoti bargs scenārijs," stāstīja NVA vadītājs.
Viņa atzina, ka tas, kāda situācija bezdarba jomā Latvijā veidosies, ir atkarīgs no valdības ekonomikas stabilizācijas programmas, no tā, kādi un cik ātri tiks ieviesti ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi, cik ātri izdosies aktivizēt ekonomiku.
"Vai uzņēmējiem izdosies piesaistīt naudu apgrozāmajiem līdzekļiem, vai tiks atvērtas kredītlīnijas. Vai izdosies atbalstīt tos uzņēmumus, kas vēl eksportē, jo šiem uzņēmējiem situācija ir palikusi ļoti saspringta tāpēc, ka daudzas apkārtējās valstis ir devalvējušas savu valūtu. Šie faktori tad arī izšķirs, kas īsti notiks ar bezdarba situāciju Latvijā. Bezdarbnieku skaita pieaugums vai samazinājums ir pilnībā atkarīgs no situācijas ekonomikā," norādīja Paševica.
Jau vēstīts, ka Latvijā kopumā 1.martā reģistrētais bezdarba līmenis sasniedzis 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un Latvijā reģistrēts 103 731 bezdarbnieks. Valdība prognozējusi, ka bezdarba līmenis šogad būs 12,7%.
Pērn gada beigās bezdarba līmenis sasniedza 7%. 2007.gada beigās bezdarba līmenis Latvijā bija 4,9%.