A. Merkele Latvijā ierodas laikā, kad uz viņu ar cerībām raugās pat vecās ES valstis. Miljoniem eiropiešu viņā saskata spēcīgo līderi, kas glābs parādos iestigušās valstis un izvedīs 27 valstu bloku no pagrimuma. Kanclerei tas nav viegls uzdevums. «Visnelaimīgākā eiropiete šobrīd varētu būt persona, kam ES visvairāk uztic izvešanu no nemierīgajiem ūdeņiem - Vācijas kanclere Angela Merkele. Iespiesta starp diviem pavēlniekiem - neapmierinātās vācu publikas un sadusmotās ES, kas staipīta pārāk daudzos virzienos un beidzot, krīzei progresējot, sastingusi», - neapskaužamo situāciju izvērtē žurnāls Foreign Policy. Grieķijas meli un parādi, izdevumu cirpšana pašā Vācijā, Austrumeiropas valstu lūgumi pēc palīdzības - kanclerei netrūkst iemeslu galvassāpēm.
Diena arī atgādina, ka, pateicoties Angelas Merkeles pretimnākšanai, pērn Latvijai izdevās pārstrādāt starptautiskā aizdevuma nosacījumus un ieplūdināt naudu iztukšotajā kasē.
V. Dombrovskis ieradās Vācijā 29. aprīlī, un masu mediji ziņoja, ka A. Merkele izrādījusi dziļu interesi par iekšpolitisko situāciju un procesiem Latvijā - sociālajām un strukturālajām reformām, bezdarba līmeni, pabalstu un pensiju apjomu, kā arī Latvijas valdības piedāvātajiem risinājumiem. Viņa atzina, ka tik dramatiska IKP krituma apstākļos vienošanos ar aizdevējiem nav iespējams izpildīt. «Izšķirošās sarunas notika divatā, bez tulkiem un padomniekiem. Abi vadītāji izgāja no telpas, un pēc īsa brīža Latvija bija ieguvusi Vācijas atbalstu,» atminējās Dienas avots, piebilstot, ka sarunas notikušas vācu valodā. Tas varēja atstāt iespaidu uz kancleri, jo vācieši ļoti novērtē, ja svešzemnieki prot viņu valodu. Iespējams, sapratni veicināja arī tas, ka abi pēc izglītības ir fiziķi.
Pilnu rakstu "Uz Merkeli cer gan vecā, gan jaunā Eiropa" meklējiet Dienā