Ogu lasītāji no Latvijas aizbēg no darba devēja Zviedrijā

20 Latvijas piederīgo saviem spēkiem ir atgriezušies Latvijā, taču 10 vēl palikuši, lai sakrātu naudu atpakaļceļam. Viesstrādnieki ir iebaidīti – viņi neatklāj savu uzturēšanās vietu un darba devēja kontaktinformāciju, tādējādi nedz Latvijas vēstniecība Zviedrijā, nedz vietējā policija nevar pilnībā aizstāvēt personu tiesības un intereses, secina ministrija.ĀM rīcībā nonākusi informācija par vairākiem darba devēju pārkāpumiem pret viesstrādniekiem no Latvijas. Visbiežāk sūdzības par darba meklētāju apkrāpšanu saņemtas par Īriju, Lielbritāniju, Spāniju, Itāliju, Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju.Latvijas vēstniecībā Nīderlandē jūlijā vērsās divi Latvijas piederīgie, kuri vēlējās informēt par kādu Nīderlandes uzņēmumu, kas vervē darbam cilvēkus no Latvijas. Šobrīd uzņēmumā ir nodarbināti apmēram 30 Latvijas piederīgo, tiek plānots vest jaunus strādniekus no Latvijas. Par darbā iekārtošanu tiek pieprasīti 200 eiro uz mutiskas vienošanās pamata. Darbiniekiem ir jāstrādā garas darba stundas, par darbu saņemot mazu atalgojumu. Tiek draudēts ar fizisku izrēķināšanos, ja netiks samaksāti 200 eiro par iekārtošanu darbā, tāpat netiek uzklausīti darba ņēmēji, kad tiek jautāts par nodokļu samaksu un apsolīto algu. Pēc konflikta, kas izcēlās uzņēmuma teritorijā, tika atlaisti četri darbinieki un no katra tika izspiesti 200 eiro. Divi cilvēki par notikušo sūdzējās Nodarbinātības Valsts aģentūrai, kas vērsīsies Nīderlandes tiesībsargājošajās iestādēs.Ministrijā secina, ka Latvijas vēstniecībās vēršas arvien vairāk Latvijas valsts piederīgo, kuri ir apkrāpti un lūdz palīdzību atgriezties mājās. Šajos gadījumos darbu ir solījušas gan Latvijas darbā iekārtošanas aģentūras, gan cilvēki paši ir devušies uz ārvalstīm ar cerībām atrast darbu, nepārzinot ekonomisko situāciju konkrētajā valstī un nepārvaldot svešvalodu, secina ministrija.ĀM uzsver, ka valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai personām, kuras ārvalstīs palikušas bez iztikas līdzekļiem, bet vēstniecība var palīdzēt sazināties ar radiniekiem un draugiem, kā arī var sameklēt pagaidu dzīvesvietu sociālās aprūpes centros, taču šie centri nereti esot pārpildīti. ĀM uzskaita, ka visbiežāk darba meklētāji pieļauj šādas kļūdas: dodas uz ārvalstīm bez darba līguma, neesot pieļaujama situācija, ka darba līgums tiek solīts kaut kad vēlāk pēc ierašanās; nepareiza dokumentu noformēšana, piemēram, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama darba atļauja Vācijā; uzticēšanās viltus piedāvājumiem, jo darbā iekārtošanās pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām ir izsniegtas licences darbā iekārtošanai attiecīgajā ārvalstī (firmu saraksts ir pieejams Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapā www.nva.gov.lv. Savukārt, meklējot darbu internetā, jāizmanto Eiropas darba mobilitātes portāls: http://eures.europa.eu, kur pieejama informācija par legālām darba vakancēm Eiropas valstīs). Pirms doties peļņā uz ārvalstīs, ĀM iesaka rūpīgi iepazīties ar nākamo darba devēju, iepazīties ar dzīvošanas apstākļiem un dzīvošanai nepieciešamajiem izdevumiem, parūpēties par rezerves finanšu līdzekļiem krīzes situācijai, nodrošināties ar pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību, kā arī reģistrēties ĀM Konsulārajā reģistrā https://kr.am.gov.lv.Lai cīnītos pret krāpnieciskiem darījumiem, ĀM aicina darba meklētājus no Latvijas ziņot par pārkāpumiem vēstniecībā vai policijā, ja persona jau atgriezusies mājās.