Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 17. oktobris
Karīna, Gaits

Pagājis semestris, kopš reformas izglītībā lika mainīt skolu virknei skolēnu

«Tas bija šausmīgs trieciens un šoks,» uz pērn uzsākto skolu tīkla reformu atskatās bijušā Jēkabpils rajonā ietilpstošo novadu izglītības speciāliste Elga Ūbele. Viņas pārstāvētās pašvaldības, lemjot par skolu nākotni, izvēlējušās dažādus ceļus, taču var spriest, ka problēmas bijušas jebkurā gadījumā.

Ja pašvaldības izlēma nelikvidēt skolas, daudziem radās grūtības samaksāt pedagogiem pienācīgu algu, savukārt skolēniem nācās mācīties apvienotajās klasēs. Bet tie novadi, kuri slēguši skolas, sastapās ar nākamajām problēmām, piemēram, skolēnu aizvešanu līdz skolai, vecāku neapmierinātību, ka bērniem agri jāceļas. Ir pagājis semestris, kopš Latvijas izglītībā iedzīvināts «nauda seko skolēnam» princips, un tas ir pirmais atskaites punkts, lai varētu analizēt, kā veicies.

Lai arī «nauda seko skolēnam» princips jeb pedagogu algām paredzētā finansējuma apjoma noteikšana pēc skolēnu, nevis skolotāju skaita tika minēts jau pirms vairākiem gadiem, šovasar reformu veikšana notika ievērojamā paātrinājumā. Pirmkārt, šis princips iedzīvināts krietni apcirpta finansējuma apstākļos un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl šovasar palielināja minimālo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju (līdz vidēji deviņiem valstī). Otrkārt, tikai pērnvasar sāka strādāt jaunās pašvaldības un jaunievēlētie deputāti, kuri bieži vien iepriekš iedzīvotājiem solīja ko citu, nācās pieņemt sasteigtus lēmumus. Oficiālā informācija liecina, ka mācības neturpina divi skolēni no kopumā 48 pērn slēgtajām skolām, un kopumā pašvaldībām ir izdevies nodrošināt iespēju iegūt izglītību visiem skolēniem. Tomēr pašvaldībās reformas izglītībā «neko pozitīvi nevērtē», atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne. Cilvēki uzskatot, ka izglītība attālinās no lauku iedzīvotājiem. Pašvaldībām arī ļoti dārga esot skolēnu pārvadāšana, jo nereti tām jāizstrādā pat trīs transporta maršruti. Savukārt bērniem skolas diena bieži vien izstiepusies krietni garāka.

Visvairāk skolu nācās slēgt Rēzeknes novadā. Tagad Rēzeknes novada izglītības speciāliste Lilija Žukovska norāda, ka iespēja izglītoties nodrošināta visiem slēgto skolu skolēniem, taču iedzīvotāju attieksme nav viennozīmīga. Lielākie bērni, kuri mācās jaunā skolā, bieži vien var tikt pie labākas sporta zāles, lielākas klases, var iegūt vairāk draugu, dažos gadījumos bērniem, kuriem iepriekš nācās kājām mērot uz skolu vismaz pāris kilometru, tagad ir iespēja ar autobusu tikt aizvestiem līdz pašai skolai. Taču daudz negatīvāka attieksme pret pārmaiņām ir vecākiem, kuriem ir mazāki bērni, jo IZM vārdos minētais princips nodrošināt sākumskolas izglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai praksē nedarbojas. Uz to vērš uzmanību arī Dienas uzrunāto pašvaldību pārstāvji, jo saskaņā ar IZM izstrādātajiem koeficientiem par katru sākumskolnieku pašvaldībai pārskaita par ceturtdaļu mazāku finansējumu nekā par pamatskolnieku. Ar šo naudu pietiek, lai nosegtu tikai mācību procesu, bet skolu administrācijai finansējums vispār nav paredzēts, stāsta vairāku bijušajā Bauskas rajonā ietilpstošo novadu izglītības speciāliste Aija Spriņķe. Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) nenoliedz, ka tas ir viens no pašreizējā finansēšanas modeļa trūkumiem: finansējums, kas «seko» sākumskolēniem, ir mazāks, jo šajā posmā ir arī mazāks stundu skaits, tomēr tas ir nepietiekams, lai saglabātu sākumskolas maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai. Otra problēma T.Koķes ieskatā ir: «Mums noteikumos paredzēts, ka mēs būsim gatavi finansēt skolotāju autorprogrammas, kuras būs piemērotas konkrētam skolēnu kontingentam. Tam mums arī pašreiz īsti līdzekļu nav.» Abām problēmām IZM meklējot risinājumu, un T.Koķe pieļauj, ka līdz nākamajam mācību gadam atradīs. O.Kokāne norāda, ka IZM tā arī nav ņēmusi vērā pašvaldību rosinājumu pedagogu algām paredzēto finansējumu rēķināt, ņemot vērā arī teritoriālā blīvuma koeficientu - pašvaldībām ar mazu iedzīvotāju blīvumu finansējumam uz vienu skolēnu jābūt lielākam. T.Koķe skaidro, ka arī to IZM apsverot, taču jebkurā gadījumā tas attiekšoties uz sākumskolas posmu.

Kas notiks tālāk? Pašvaldības dažādi atbild, vai vērtēs skolēnu sekmes pēc skolas maiņas. Tas tikšot darīts, piemēram, Ventspils novadā, taču bijušā Jēkabpils rajona pārstāve E.Ūbele pēc tā neredz nepieciešamību, jo secinājumus varēšot izdarīt pēc valsts pārbaudījumu rezultātiem. Savukārt IZM paspārnē darba grupa līdz maijam vērtēs «nauda seko skolēnam» modeli. Tas «nav nepareizs, bet prasās pēc pilnveidošanas», saka darba grupas vadītāja, IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere. Vai skolu slēgšana turpināsies? IZM gan pagaidām nepaaugstinās minimālo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, taču K.Vāgnere neizslēdz iespēju, ka skolu skaits arī šogad turpinās samazināties. Taču masveida kustība tā vairs nebūšot. Arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) pieļauj, ka reformas turpināsies, taču viņš norāda uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas pašvaldībās, kurās pie varas ir kādu lielo partiju pārstāvji, var aizkavēt nepopulāru lēmumu pieņemšanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VIEDOKĻI

Kā vērtējat jau paveikto izglītības reformā?

Guntars Catlaks

Izglītības eksperts

Tā īsti neatrisina izglītības pamatproblēmu un novirza sabiedrības uzmanību no tās. Pamatproblēma ir izglītības kvalitāte un pieejamība. Latvija nav tik liela, lai nevarētu uzturēt centralizētu skolu tīklu. IZM par to būtu jāuzņemas atbildība, un tad no skolām varētu prasīt arī vienlīdzīgu kvalitāti. Ir skaidrs, ka vecāki cenšas iedabūt bērnus skolās, kuras ir objektīvi labākas. Bet jādomā par to, kur tad paliks sliktākās skolas un bērni, kuri tajās mācās. Pašreizējā sistēma veicina sabiedrības noslāņošanos, un tā ir ļoti liela problēma.

Dace Strazdiņa

Pūres pamatskolas direktore

Man šķiet, ka mūsu valstī stāsts vairāk balstās uz naudu. Tā bija nevis izglītības kvalitātes reforma, bet gan tieši saistīta ar naudu, jo lēmumu pieņemšanu izšķīra tas, ka pietrūka naudas, lai realizētu pilnas izglītības programmas. Pūres pamatskolai tas [apvienošana ar Jaunsātu pamatskolu - red.] nebija vajadzīgs. Izglītība ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk mājām, lai skolēnam nav jāceļas sešos no rīta.

Edgars Zalāns (TP)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Izglītības reforma nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Visi ilgi par to runāja, un tad tas notika budžeta samazināšanas rezultātā. Es domāju, ka skolu optimizācijas process turpināsies vēl šajā mācību gadā un, iespējams, vēl nākamā mācību gada laikā. Mazajām pašvaldībām tie lēmumi ir grūti, bet jāsaka, ka tie arī būs neizbēgami. Labi jau būtu, ja tas beigtos vasarā, lai cilvēki zina, kur pieteikt savus bērnus.

LASI VĒL

Žurnāliste Vita Dreijere dodas uz Kurzemes pusi, lai saprastu, kā reforma darbojas dzīvē un kā tā mainījusi skolēnu ikdienu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas