Paildzinot valdības mūžu uz neilgu laiku, Zatlers nav veicinājis stabilitāti

Premjeram bija jāpārvaicā V.Zatleram, vai viņš tiešām ir zaudējis prezidenta uzticību, un tādā gadījumā jāatkāpjas. Vai arī Valsts prezidents skaidri paziņo, ka ir kļūdījies un atsauc savu paziņojumu. Arī to V.Zatlers neizdarīja, bet tomēr deva iespēju I.Godmanim turpināt darbu. Tas vēl vairāk padziļināja politisko krīzi, valdības mūžu paildzinot tikai uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus tas kaitēja arī paša Valsts prezidenta prestižam, jo notiekošais liecina, ka viņš ir iesaistījies partiju savstarpējās cīņās. Ministru prezidents triju dienu laikā diametrāli pretēji mainījis savu viedokli "par paša izstrādāto valdības un valsts pārvaldes restrukturizācijas plānu". Tāpēc Valsts prezidents V.Zatlers piektdienas vakarā paziņoja: "Godmaņa kungs ir zaudējis manu uzticību." Pagāja vēl trīs dienas, un pilnīgi pretēji savu viedokli mainīja pats Valsts prezidents. "Augstai valsts amatpersonai nav tiesības uz emocionālu personisko viedokli, jo tas tiek tulkots kā valsts viedoklis," Dienai atzina Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC). Ja Valsts prezidents paziņo, ka premjers ir zaudējis viņa uzticību, tad viņam bija jābūt pilnīgi skaidrai tālākai rīcībai, kā tiks sāktas sarunas par jaunas valdības veidošanu un ko aicināt premjera amatā, ja I.Godmanis būtu atkāpies. Taču valdības partiju pārstāvjiem radies iespaids, ka prezidentam tāda plāna nebija. Ja viņš būtu piektdienas vakarā paziņojis, ka neuzticas šai valdībai, nevis konkrēti I.Godmanim, arī tā būtu bijusi iespēja sākt jaunas koalīcijas veidošanu un pat neizslēgtu iespēju vēlreiz tās veidošanu uzticēt I.Godmanim. Tagadējā situācija esot vissliktākā, atzīst koalīcijas pārstāvji. "Esmu noraizējies par to, kā tas viss kopumā izskatās. Tas nav labi," sacīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un paziņoja, ka arī zemkopības ministra kandidāts Jānis Dūklavs, kuram jau bijušas kādas 40 tikšanās ar nozares pārstāvjiem, pagaidām atteicies kandidēt uz amatu neskaidrās situācijas dēļ. Līdzīgu iemeslu dēļ arī TP ir grūtības deleģēt amatā nākamo kultūras ministra kandidātu. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka nepiedodami tiek zaudēts laiks. Ne tikai eksperti, bet arī TP domā, ka V.Zatleram vajadzētu sabiedrībai — arī starptautiskajai sabiedrībai — saprotamāk paskaidrot, ko nozīmē prezidenta viedokļa maiņa, jo ārlietu ministram Mārim Riekstiņam neesot viegli tagad to izskaidrot ārvalstu vēstniekiem. TP vadība lūgusi tikšanos ar V.Zatleru, un tā paredzēta piektdien. Uz šo tikšanos politiskajā vidē daudzi atkal raugās ar cerībām, ka beidzot varbūt ekonomiskās krīzes pārņemtajā valstī iestāsies, ja ne stabilitāte, tad vismaz skaidrība, kas un kā to varētu nodrošināt. Premjers nebija gatavs piekāpties TP ultimātiem — ja tā nevēlas šo valdību, tad, lai to gāž, liecināja I.Godmaņa sacītais pēc tikšanās. Un tas varēja būt galvenais iemesls, kāpēc I.Godmanim sarunā ar prezidentu bija svarīgi panākt viņa viedokļa maiņu, kas arī izdevies. No tā, ko premjers vēlāk atstāstījis saviem koalīcijas partneriem, varēja secināt, ka I.Godmanis prezidentam pamatīgi raksturojis situāciju valstī, kas sarunas sākumā notika arī kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Premjers, visticamāk, licis prezidentam saprast, cik milzīga atbildība uz viņu gulsies, ja strādās demisionējusi valdība un jaunu izveidot būs grūti. Tas varētu ietekmēt arī budžeta grozījumu pieņemšanu. I.Godmanis vairākkārt publiski arī teicis, ka neviens politiskais spēks nevar piedāvāt citu premjera kandidātu, ko viņš visām partijām pēc tikšanās ar prezidentu esot vēlreiz pārvaicājis. TP līderis Mareks Segliņš gan ir informējis, ka TP premjera kandidāti ir ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns. Par sabiedrotajiem TP varētu izvēlēties arī Jauno laiku. ***Vēl lielāka nenoteiktība Gints Grūbe, politologs Ja salīdzinām notiekošo teātra kategorijās, tad tas varētu izskatīties pēc pēdējā cēliena, kuram priekškars jau sācis aizvērties, tikai aktieriem vēl gribas spēlēt. Koalīcijas partijām, apzinoties, ka tā ir pēdējā izrāde, izdevies to nospēlēt izcili slikti, un tiek darīts viss, lai beigas pavilktu garākas. Visi plāni ar diviem premjera kandidātiem un savu nespēju veikt valsts ekonomikas atveseļošanas programmu izskatās pēc šāda izmisuma noturēties pie varas, aizmirstot, ka vara ir iespējama tikai starp diviem spēlētājiem — sabiedrību (vēlētājiem) un tiem, kuri to pārstāv. Pirmie viņiem jau savās galvās šo varu ir atņēmuši. Ja runājam Andersena kategorijās, tad izskatās, ka nav neviena, kurš pateiktu, ka karalis (lasi — Godmanis) ir pliks.Žanete Jaunzeme-Grende, LTRK valdes priekšsēdētāja Uzņēmēji uz šo situāciju noraugās ar bažām, jo mūsu skatījumā šobrīd vissvarīgāk ir valdībai rīkoties, lai apturētu lejupslīdi un atjaunotu ekonomisko aktivitāti. Tagad publiskajā telpā saistībā ar valdības darbu biežāk dzirdētie vārdi ir "atlaist, neatlaist, koalīcija". Bet valdība kā komanda nestrādā ar šiem galvenajiem krīzes laika jautājumiem. Man rodas iespaids, ka Zatlers kā cilvēks, kā pilsonis un, iespējams, arī kā ārsts redz visas šīs šausmas. Viņš ir cilvēcīgi norūpējies. Ir tāda bezcerības izjūta, bet cerības došana valdībai būtu jau puse no uzvaras.Pēteris Viņķelis, politologs Gan prezidenta, gan premjera un koalīcijas haotiskās kustības liecina par viņu apjukumu un neziņu, kā vadīt vai vismaz saprast tās lielās pārmaiņas, kuru mērogs ir tikai nojaušams. Tāpēc vērojam mēģinājumus mazināt nenoteiktību ar vēl lielākas nenoteiktības radīšanu. Vienu vārdu sakot, haoss. Pēdējās nedēļās prezidents un premjers noturēja Satversmes mācības publiskus praktiskos vingrinājumus. Nodarbības tēma bija "Satversmes 53. un 59. pants". Latvijas pilsoņiem tika praktiski parādīts, ka "53. Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību neuzņemas" un "59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā".