Salīdzinājumam, gada pirmajā nedēļā ar gripu slimoja vidēji 8,2 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, bet saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām bija sasniegusi 776,6 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotāju.
Saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pieauga vidēji par 16%. Visvairāk ar šīm infekcijām slimo bērni un pusaudži vecumā līdz 15 gadiem, ar gripu - cilvēki vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Pacientu vēršanās pēc medicīniskās palīdzības ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pieauga visās pilsētās, izņemot Gulbeni, Jūrmalu un Ventspili. Visintensīvākais saslimstības pieaugums tika novērots Liepājā.
Epidēmiskais slieksnis nebija pārsniegts nevienā no monitoringa administratīvajām teritorijām.
LIC apkopotā informācija liecina, ka šajā nedēļā laboratoriski apstiprināti deviņi saslimšanas gadījumi ar jauno A(H1N1) vīrusu, bet stacionārā ārstējas 12 pacienti ar aizdomām par saslimšanu ar gripu.
Latvijā no pandēmiskās gripas A(H1N1) izraisītajām komplikācijām līdz šim miris 31 pacients. Par jauniem nāves gadījumiem LIC pagaidām neziņo.
Jau ziņots, ka LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijā patlaban laboratoriski sezonālās gripas gadījumi apstiprināti nav un līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs, kur 99-100% gadījumu cirkulē pandēmiskā gripa. Sezonālā gripa parasti sākas janvāra beigās vai februāra sākumā.
Runājot par saslimstības viļņiem, speciālists pastāstīja, ka vairākās valstīs jau vasarā bija pirmais pandēmiskās gripas saslimstības vilnis, bet otrs - rudenī. Latvijā turpretī vasarā bija tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi, bet rudenī īsā laika posmā saslimstība bija ļoti augsta. Līdz ar to patlaban ir grūti spriest, vai vēl viens šīs gripas vilnis Latvijā būs vai nebūs.
Perevoščikovs ir pārliecināts, ka gripa vēl būs, taču pieļauj iespēju, ka saslimstība varētu būt krietni mazāka nekā 2009.gada novembrī.