Pret tiem slimnīcas pēdējos gados centušās nodrošināties, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kas piedzen parādus no bijušajiem pacientiem. Tagad slimnīcu interese par līgumu slēgšanu pieaug, Dienai atzīst kavēto maksājumu iekasētāji Creditreform Latvija un Lindorff. Tomēr Dienas aptaujātās slimnīcas aicina pacientus nebaidīties un nebēgt — šāda parādu piedziņa ir pēdējais risinājums, vispirms slimnīcas mudina slēgt līgumu un ļauj rēķinus samaksāt ilgākā laikā.
Slimnīcas arī uzsver — neviena neatteiks neatliekamo palīdzību pacientiem, kas slimnīcai palikuši parādā. Tiesa, atsevišķas iestādes, to skaitā P.Stradiņa slimnīca, pieļauj iespēju, ka parādniekiem, kas vēlāk vēlēsies pieteikties plānveida operācijām, slimnīca varētu atgādināt, ka vispirms jāsamaksā iepriekšējie parādi. Stradiņiem pērn pacienti palikuši parādā 15% no kopējā pacientu iemaksu apjoma.
Līdz tiesai nenonāk
"Galvenais ir, lai cilvēki saprastu, ka mēs šos parādus viņiem neatlaidīsim, jo, nesaņemot naudu, slimnīca cieš zaudējumus, nevar iepirkt jaunu aparatūru, medikamentus. Ja neizdodas parāda samaksu panākt labprātīgi, sūtām dokumentus uz tiesu," saka Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts Jāzeps Korsaks. Slēgt līgumu ar parādu piedziņas uzņēmumu slimnīca pagaidām nedomā, pati cīnīšoties ar zaudējumu atgūšanu. Pieņemts lēmums, ka no katra pacienta, kas iestājas slimnīcā plānveida ārstēšanai, iekasēs avansu par trim dienām. Parādu summa par pērno gadu bija 23 000 latu, taču, kā prognozē J.Korsaks, palielinoties pacientu iemaksai, tā varētu pieaugt vēl dramatiskāk. Parādnieki esot ļoti atšķirīgi — nesen kāds slimnieks atnesis pat trīs gadus vecu parādu, taču daļa parādnieku aizbraucot no slimnīcas lepnā automašīnā.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa stāsta —
pacientiem tiek dota iespēja noslēgt līgumu ar slimnīcu par parāda
atmaksu, kas jāveic 30 dienu laikā, līgumu var pagarināt, ja ir lielas
grūtības samaksāt. Tikai tad, ja parādu nesamaksā, ar tā piedzīšanu
nodarbojas Creditreform. Pēdējos gados pacientu parāds bijis vidēji 5%
no kopējiem pacientu maksājumiem. Noslēdzot līgumu ar Creditreform, šis
skaitlis esot samazinājies līdz 2,5% — pusi zaudētās naudas izdevies
atgūt. Pēc I.Liepas vārdiem, vidējais šīs slimnīcas parādnieks esot
"pacients vidējos gados, visbiežāk vīrietis, ar vidēji lieliem
ienākumiem, kuram bieži ir nosliece uz atkarībām — alkohols vai spēļu
zāle". Ja ar pierunāšanu un atgādināšanu Creditreform neizdodas iekasēt
parādu, var lietu nodot tiesai, bet tas pagaidām nav noticis. "Mēs
tomēr nedaudz nodarbojamies ar labdarību, runa ir par cilvēku īpašā
situācijā — par slimu cilvēku, un šo summu dēļ nav apdraudēta slimnīcas
pastāvēšana," saka I.Liepa.
Trūcīgie var neārstēties
Veselības aprūpes pakalpojumu būtiskā sadārdzināšanās īpaši varētu
skart trūcīgos pacientus, kuriem kopš 1.marta jāmaksā puse no pacienta
iemaksas, bet iepriekš nebija nemaz. Ārsts Rīgas Stradiņa universitātes
vieslektors Uldis Mitenbergs saka: "Ja nesamaksātāji ir trūcīgi, tad
pieņemu, ka parādpiedzinēju darba rezultāts būs nevis naudas atgūšana
slimnīcai, bet baiļu izraisīšana trūcīgo iedzīvotāju vidū, kas vēl
vairāk aizkavēs viņu vēršanos ārstniecības iestādēs." Viņš arī atgādina
— veselības aprūpes sistēmas uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība no
finanšu riskiem saslimšanas gadījumā, proti, veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no materiālā stāvokļa.
Veselības ministrija (VM) sola — ja atklāsies, ka pacientiem iemaksas ir liela problēma un augs parādi, domāšot par risinājumiem. "Ja to ietekmē tikai pacientu iemaksu lielums, ko esam palielinājuši, viens risinājums būtu paplašināt pacientu loku, kuram valsts kompensē, otra iespēja — pacientu iemaksas drusku samazināt," saka Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) kā vienu no iespējamajiem risinājumiem uzskata pacientu apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. Tā balstītos uz brīvprātības principu, iesaistot pēc iespējas daudz iedzīvotāju. "Tas noteikti nebūs obligāti, jo tad jau tas būtu nodoklis," saka ministrs. VM izstrādājusi likuma projektu, kas to paredz, taču pagaidām detalizētāk neskaidro, tuvākajās nedēļās to apspriedīšot eksperti.